Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:252664
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTĀCIJA    3
  ANNOTACION    4
  DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU UN SIMBOLU SKAIDROJUMI    5
  IEVADS    6
1.  BANKU SISTĒMA UN SEB BANKAS VIETA TAJĀ    8
2.  SEB BANKAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS    13
2.1.  Uzņēmuma vēsture    13
2.2.  Uzņēmuma darbības raksturojums    14
2.2.1.  SEB bankas organizatoriskā struktūra    17
2.2.2.  SEB banka – komercbanka, tās funkcijas un operācijas    19
2.3.  Finanses un grāmatvedība SEB bankā    26
2.3.1.  SEB bankas sadarbība ar finanšu institūcijām    26
2.3.2.  Grāmatvedības politika, pielietotās metodes    26
2.3.3.  Bankas kontu plāns    28
2.4.  SEB bankas gada pārskats, tā sastādīšana un analīze    29
2.4.1.  Uzņēmuma līdzekļi un to struktūra    29
2.4.2.  Uzņēmuma iekšējās un ārējās finansēšanas avoti    30
2.4.3.  SEB bankas gada pārskata sastāvdaļas un saturs    33
2.4.4.  Gada pārskata galvenie finanšu rādītāji    35
3.  SEB BANKAS FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMĒJIEM UN TO UZSKAITE    41
3.1.  Eiropas komplekts    41
3.2.  Uzņēmēja komplekts    42
3.3.  ES Struktūrfondi    43
3.4.  Konti    43
3.5.  Norēķini    44
3.6.  Elektroniskie pakalpojumi    45
3.7.  Maksājumu kartes, to uzskaite    48
3.8.  Kredīti, to uzskaite    49
3.9.  Līzings un faktorings, to uzskaite    55
3.10.  Noguldījumi un investīcijas, to uzskaite    57
3.11.  Pensijas    62
3.12.  Valūtas un naudas darījumi    62
3.13.  Dzīvības apdrošināšana    63
3.14.  Korporatīvās finanses    64
3.15.  Tirdzniecības finansēšana    65
4.  SEB BANKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES    67
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    73
  INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS    74
Darba fragmentsAizvērt

Latvijā kopš 90-ajiem gadiem ir izveidojusies un funkcionē brīvā tirgus ekonomika, kas ir saimnieciskās augsnes priekšnosacījums. Uzņēmējdarbība ir kļuvusi par visas tautsaimniecības attīstības pamatu un nozīmīgu lomu valsts galvenā mērķa – attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa sasniegšanā pārskatāmā nākotnē.
Banku darbība arī ir uzņēmējdarbības veids (specifisks), kas saistīts ar naudas resursu piesaistīšanu un aizdevuma kapitāla sadali. Kā īpaši uzņēmumi bankas iegūst peļņu no savām operācijām, kuras avots ir procentu starpība starp ieguldījumiem un kredītiem.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomika strauji attīstījusies, banku un uzņēmēju sadarbības rezultātā valsts izaugsme ļāvusi pietuvoties pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu līmenim, taču apliecinot vispārējās ekonomikas teorijas pareizību, ka periodiski katru ekonomikas augšupejošo posmu nomaina tās lejupslīde, sākot ar 2008. gadu šāda tendence parādījās arī Latvijā, ko no 2008. gada trešā ceturkšņa papildināja arī globālās finanšu krīzes iezīmes. 2008. gadu noslēdzot Latvijā vērojama strauja ekonomikas lejupslīde un pasaules finanšu krīzes ietekmē – nestabils stāvoklis Latvijas banku sistēmā. Šo kritisko esošo situāciju uzlabot ir valdības un Latvijas Bankas rīcības plāna mērķis. Tas paredz savstarpēji ciešāku Latvijas Bankas, Finašu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valsts sadarbību, pastiprinātu banku uzraudzību, kā arī 2008. gada 13. novembrī Latvijas Bankas padome nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 5% līdz 3% un samazināt rezervju normu visām pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 7% līdz 5%. (Lēmumi par abu termiņu likmes samazinājumu stāsies spēkā divos posmos - attiecīgi, par 1% no 24. novembra un vēl par 1% - no 24. decembra) [20]. Tikpat būtiski naudas noguldītājiem ir paturēt prātā Noguldījumu garantijas likumā 3. pantā noteiktās katra iedzīvotāja garantijas noguldījumam kādā no bankām:”Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.” [17]
Līdz ar lēnāku kreditēšanas kāpumu ir būtiski samazinājusies banku sektora loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā, tādēļ iespējams turpināt mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, atbrīvojot bankām papildu finanšu resursus kreditēšanai un tā radot labvēlīgākus apstākļus tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Papildus finanšu resursu atbrīvošana bankām veicinātu to likviditātes uzlabošanos, ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju resursu piesaistē.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties