Referātu izvēlējos rakstīt par jaunāko skolas vecumu (7-12 gadi). Lai referāts nebūtu tikai kā sausa teorija par to, kā šajā vecumā bērns saprot šo pasauli, kādi ir viņa galvenie attīstības uzdevumi, man ir iespēja šīm teorijām minēt konkrētu piemēru – Jānīti! Jānītis ir mana bērnības drauga jaunākais brālītis. Viņam ir septiņi gadi. Viņš ir jaunākais bērns ģimenē, bet es neuzskatu, ka šī iemesla dēļ viņš būtu vismīlētākais bērns. Dzīvo viņš Saulkrastos, mazā pilsētiņā, kura pamazām kļūst par sava veida kūrortpilsētiņu. Viņš ir pavisam vienkāršs, gaišs un ļoti enerģisks bērns. Vienmēr sajūsminos par viņa neviltoto patiesumu, bērna naivumu un ticību. Ticību... jebkam.
Bērnību es arī esmu pavadījusi šajā pilsētā. Tur izaugusi un varu droši teikt, ka tai vietai piemīt sava veida maģija, kas velk uz turieni atpakaļ. Mazo Jānīti esmu redzējusi augam un pilnveidojoties par jaunu cilvēciņu ar savu Es. Vienmēr atbraucot pie viņiem ciemos ir prieks ieraudzīt mazo Jānīti un pavērot, kas ir mainījies gadu laikā. Varu teikt, ka viņš ir ļoti patstāvīgs un enerģisks bērns, kurš pat ne minūti nevar nosēdēt mierā, tādā ziņā žēl vecāku, jo viņi netiek ar viņu galā. Pavadot laiku kopā ar viņu, nereti pašai rodas vēlme atkal būt mazai un ļauties tam laikam, kurā dzīvo viņš.
Jānītis ir ļoti patstāvīgs un draudzīgs puisītis, kurš ir izaudzis kopā ar diviem nu jau pieaugušiem brāļiem, kuri ir bijuši kā paraugi viņam pašam. Vēl šajās brīvdienās biju pie viņiem ciemos un viņš man ar aizrautību stāstīja par skoliņu(šogad Jānītis sāka 1.klasīti), par draugiem, ar kuriem iepazinies tur un, protams, ka par meitenēm, prieks, ka tik agrā vecumā viņam interesē arī pretējais dzimums.
Jānītim ļoti patīk dzīvnieki, kā viņš pats saka, tad tie ir viņa labākie draudziņi. Viņiem mājās ir sunītis vārdā Brunis, kurš jau ir vecs un slims. Jānītis ļoti par viņu pārdzīvo, bet tomēr apzinās to, ka pienāks diena, kad viņa vairāk nebūs. Man liekās, ka ar sunīša „aiziešanu”, pazudīs arī daļa viņa paša, bet tomēr ceru, ka viņš tiks tam pāri un viss būs kārtībā. …
