Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds

Keinsisma praktiskās programmas sākuma tēze saistās ar atziņu, ka tirgus ekonomika pēc savas dabas ir nestabila. Pašregulēšana, pašpiemērošana, pašadaptācija mainīgiem apstākļiem nespēj nodrošināt pastāvīgu makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu. Valstij balstoties uz keinsisma teoriju jāīsteno anticikliska politika, nepieļaujot ne ekonomikas pārkarsēšanu, ne lejupslīdi, ne depresīvu stāvokli. Šie valsts pasākumi ir galvenokārt īslaicīga rakstura un orientēti uz koppieprasījumu. Līdzsvars ar koppiedāvājumu tiek nodrošināts ar motivācijas mehānismu, balstoties uz atgriezenisko saiti.
Monetārisma viedoklis ir pretēja keinsisma teorijai. Tā sākuma tēze atziņa ir tādā, ka privātā tirgus saimniecība ir stabila, pašregulēšanās, atgriezeniskā saite, pateicoties tirgus „neredzamai rokai”, nodrošina makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu. Monetārismā valsts anticikliska politika tikai pastiprina konjunktūras svārstības. Uzņēmēju prognozes kļūst nedrošas un rosina no rītdienas viedokļa neadekvātu lēmumu pieņemšanu. Valsts, balstot uzņēmējus ar „mākslīgiem kruķiem”, visādām subsīdijām, nodokļu atlaidēm utt., tikai grauj konkurences pozitīvo spēku, tās iedarbību. Tirgus „neredzamā roka” kļūst stīva. Uzņēmumi nespēj pielāgoties neizbēgamajām struktūras izmaiņām, tirgus konjunktūrai. Atgriezeniskā saite starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu nedarbojas.…