20.gs.ASV kino industrija ir visspēcīgākā un ietekmīgākā pasaulē.Tā uzņem arī filmas,piemēram,kā ,,Patriots’’,kas balstās uz vēsturiskiem notikumiem,tādā veidā iedrošinot amerikāņos lepnumu.Amerikā liela ietekme ir arī laikrakstiem kā ,,New York Times’’un ,,USA Today’’,kas pārsniedz rekordlielu tirdzniecību un ietver sevī jaunākās ziņas.Liela nozīme ir arī internetziņām,piemēram, ,,Politics Daily’’.
Salīdzinot ar ASV medijiem,Latvija ir tikai sākuma attīstības posmā.Nesen Latvijā tika ieviests ikrīta bezmaksas žurnāls ,,5 minūtes’’,kura apkopo svarīgākos dienas notikumus,tika nofilmēta filma ,,Rīgas Sargi’’,kas apliecina valsts patriotismu un iespēju pastāvēt neatkarīgai,nostiprinot nacionālo pašapziņu.Tomēr abu valstu pirmsvēlēšanu kampaņas ir atšķirīgas. Salīdzinājumā ar Latviju,ASV ļoti ir izteikts šovinisms,un politiķa privātā dzīve ir atklātāka,jo valda uzskats-kāds politiķis ir ģimenē,tāds arī politikā.Nenoliedzami ASV ir attīstītākas reklāmas kampaņas, daudz naudas tiek tērētas pirmsvēlēšanu kampaņām.2008.gadā nacionālā mērogā vēlēšanās piedalījās divas trešdaļas balsstiesīgo ASV pilsoņu, kas ir lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1908.gada, liecina vēlēšanu novērošanas vietnes "RealClearPolitics" apkoptie dati.Respektīvi,ASV mediji ir veiksmīgi un spēj iesaistīt sabiedrību politiskajās aktivitātēs. Un var piebilst,ka Latvija vēl mācās no ASV demokrātijas.
Gan Latvijā,gan ASV medijiem ietekme ir liela.Vēlētāji balso, balstoties uz to, kā masu mediji ir atspoguļojuši kandidātus. Piemēram, vēlētāji nevēlēsies izniekot savu balsi par kādu kandidātu, ja masu mediji apšaubīs šī kandidāta iespējas tikt ievēlētam. Interese pēc mediju materiāliem atkarīga no konteksta un valdības pozīcijas. Mūsdienu sociālo procesu intensitāte nosaka to, ka masu mediji ir obligāti, lai masu uztverē politiskais process vispār reāli eksistētu, lai cilvēki noticētu politisko institūciju un politiķu reālai esamībai. Citiem vārdiem – ja nebūtu masu mediju, nebūtu politikas.
…
