Vārds „mīts” tulkojumā no grieķu valodas (mythos) nozīmē nostāsts. Cilvēki meklē skaidrojumu uz dažādiem jautājumiem mītos (tēlainos skaidrojumos par pasaules, cilvēku, dievu, dzīvnieku un dažādu lietu, parādību, kā arī visa dzīvā izcelšanos). Visām tautām ir dažādi mīti par pasaules, saules, Zemes, cilvēka un dažādu dabas parādību un norišu izcelšanos. Daudzām tautām mīti par izcelšanos ir līdzīgi. Visām tautām radītā pasaule ir svēta, kas nodrošina stabilitāti - tātad drošību. Mītus izmantoja arī lai attaisnotu daudzos karus un iebrukumus citās apdzīvotajās teritorijās.
Lai labāk saprastu atšķirību starp mītu un filozofiju, izlasīju visiem pazīstamo darbu “Mīts par Sīzifu”. Sīzifs veļ kalnā akmeni un katreiz, kad tas noripo, viņš iet tam pakaļ uz kalna pakāji un veļ to augšā. Ceļš uz mērķi ir daudz svarīgāks nekā mērķis, jo ceļā mēs gustam ļoti daudz mācību kas turpmāk dzivē noder. Svarīgi ir sevi pārvarēt, būt spējīgam iet pāri savām grūtībām.
Mītā viss tiek atspoguļots konkrēti. Konkrēti tēli, konkrēti notikumi, konkrētas rīcības, konkrētas vietas un konkrēti laiki. Tur pretī filozofijā nav šīs noteiktības. Filozofējot par kaut ko, tas tiek attiecināts uz visām lietām, visiem notikumiem, visiem laikiem un visu kopumā. Filozofi sevi neierobežo šaurā lokā. Viņiem ir jāskatās tālāk kā pār degungalu. Mīts ir diezgan vienveidīgs. Katram mītam ir sava nozīme un tas paliks nemainīgs. Bet filozofijā filozofs var izpausties visos virzienos un tāltālēs. Filozofijā katrs pats izdomā, ko secināt no kaut kā konkrēta, bet mītā domas paliek nemainīgas. Mūsdienās, manuprāt, filozofija ir katra sirdī. Katrs par kaut ko aizdomājas, uzdod sev jautājumus, uz kuriem meklē arī atbildes. Bet par mītiem interesējas skolās, nevis ikdienas steidzīgajos mirkļos.
…
