Mātes arhetips latviešu literatūrā

Mātes arhetips notiek arī galvenās varones Lauras Dātavas tēlā R.Ezeras romānā “Aka”. Laura ir vāja, glīta un čakla sieviete. “Viņa izskatījās pelēka; izbalojusi blūze, padilušas tūristu bikses ar kniedēm, noputējušas basas kājas, tikai pagarie, pakausī ar melnu gumiju sasietie mati mirdzēja krāšņi un sarkanīgi, nesaderēdami ar visu pārējo.” Viņas dzīve ir pieredzes grūta, liktenis ir bijis nežēlīgs un rupjš pret viņu, tomēr Laura nav kļuvusi asa un cietsirdīga, kas turpretim mūsdienās padara sievietes. Viņa vienmēr paturēja visu sevi. Intraverts cilvēks, kas nerāda neko atklāti, emocijas un pārdzīvojumus slēpj dziļi dvēselē. Taču dažreiz Lauras pasivitāte ir šķietama. Iekšēji viņa dzīvo pilnasinīgu, ļoti sarežģītu jūtu dzīvi. Tas savukārt atkal parāda maskas arhetipu. Daļēji viņa rāda sevi sabiedrībai kā izturīgu un stipru sievieti, bet patiesībā nonāk konfliktā ar sevi, jo iekšēji dzīvo pavisam citu dzīvi.
Spējā uzupurēties R.Ezera saskata pretstatus- sievietes vājumu un spēku, kur pastāv viņas, mātes -dzīvības devējas sūtība. Laura ir līdzīga Blaumaņa Kristīnei, kura neizvēlas vieglu laimi. Viņa mēģina saglabāt savu iekšējo harmoniju, mīlestību apvienojot ar pienākuma un uzupurēšanos.
Mūžīgās rūpes par ģimeni un apkārtējiem viņai bija svarīgākas par pašu, kaut arī tik ļoti gribējās raudāt. Laura ir ārēji stipra, tomēr Riča cietumā pavadītie gadi, kuri bija Lauras slogs un izsmiekls, nav salauzuši viņas lepnumu.
Māsa, par Lauru domājot, pati sev jautā:” Vai ‘ES’ spētu redzēt tikai darbu un bērnus, dobes un kastroļus? Sūtīt paciņas un paciest tenkas? Staigāt ar vienu kleitiņu gadiem ilgi un bezpalīdzīgi noskatīties, kā aiziet dzīve?” (R.Ezera:2007)Bet viņa ir stipra un arī mazie bērni- Māris ar Zaigu sniedz gandarījumu. Viņa rūpējas ne tikai par bērniem, bet arī par vīra māti un citiem tuviniekiem. …