Birokrātiskajam aparātam ir raksturīga stingra hierarhiska uzbūve. Birokrātisko aparātu varētu iztēloties kā savdabīgu piramīdu, kuras smailē atrodas nozares vadība, bet pamatos – zemākie ierēdņi. Birokrātiskā hierarhija dod iespēju augstākajām amatpersonām kontrolēt zemākos ierēdņus un darbiniekus.
Birokrātijas darbību regulē precīzi izstrādāti noteikumi, kuriem jānodrošina ierēdņu darba efektivitāte.No ierēdņiem tiek prasīts, lai viņi rīkotos bez personu izšķirības un stingri pēc formālajiem noteikumiem. Ierēdņiem jābūt objektīviem, bezkaislīgiem savu funkciju veicējiem. Savā darbībā, arī savstarpējās darba attiecībās, viņiem jābūt emocionāli neitrāliem, nav jāpauž personiskās simpātijas un antipātijas. Vispirms ierēdņi ir noteiktu funkciju un amatu pildītāji, viņu individuālās īpašības atvirzās otrajā plānā.”(Politika un tiesības 2.daļa,2005.;86.lpp.)
„Modernās ierēdniecības attīstība par specializētu, augsti kvalificētu garīgu strādniecību, kas gatavota ilgstošās studijās, ar integritātes interesēs augsti attīstītu kārtu godu nemitīgi pieaug un pieaugs arī turpmāk.”(M.Vēbers,2003.;175.lpp.)
„Pastāv uzskats, ka profesionālā ierēdniecība Eiropā sāka veidoties 15.-16.gadsimtā līdz ar centralizētu valstu nostiprināšanos. Patiesībā birokrātija pastāvējusi krietni vien agrāk – Seno Austrumu valstīs. Vajadzība pēc šādas īpašas sociālās grupas radās tāpēc, ka visi cilvēki nevar nodarboties ar pārvaldīšanu. Turklāt šis darbs ir sarežģīts un prasa speciālās zināšanas un iemaņas.”(Politika un tiesības 2.daļa,2005.;85.lpp.)
Politikas attīstību par „uzņēmumu”, noteica sabiedrisko funkcionāru nodalīšanos divās kategorijās: ierēdņi speciālisti un „politiskie ierēdņi”.(M.Vēbers,2003.;175.lpp.)
Īstajam ierēdnim ,saskaņā ar viņa profesiju, nedrīkst nodarboties ar politiku, viņam ir „jāpārvalda”, un pirmām kārtām jaunparteiski. Savs amats jāpilda bez dusmām un aizspriedumiem.…
