Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:236017
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kas ir IKP?    4
2.  Iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji    5
3.  Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņām 2012.gada 2.ceturksnī    5
4.  Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem
faktiskajās cenās    6
5.  Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs    7
6.  Vai pirktspējas palielināšanās nozīmē arī labklājības palielināšanos?    8
7.  Atalgojums
    8
8.  Bezdarbs    9
9.  Gada griezumā būvniecība turpina pieaugt    9
10.  Secinājmi    11
11.  Izmantorā literatura    12
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Darba gaitā novēroju vairākas likumsakarības. Krīzes ieteikmē, ne tikai saruka ekonomiskie rādītāji, bet saruka arī iedzīvotāju labklājība. Tātad iedzīvotāju labklājība ir tieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Ja valsts ekonomiskā situācija ir tendēta uz nelielu, stabilu augšupeju, tad arī iedzīvotāju labklājība un apmierinātība pieaugs. Protams nav mazinājusies iedzīvotāju emigrēšana uz ārvalstīm,bet par emigrāciju pētījumu neveicu, jo neuzskatu, ka pieejamie dati ir adekvāti patiesajai situācijai.
Par iedzīvotāju labklājību norāda preču patēriņš, kā arī izdevumu sadalījums. Vēlējās izpētīt to, cik naudas iedzīvotāji tērē pārtikai, sadzīves precēm, ceļojumiem un citām lietām. Šāds sadalījums parāda to, cik trūcīgi vai cik bagātīgi valsts iedzīvotāji ir. Taču šādus datus atrast neizdevās.
Tā kā Latvijai ir augsts parāds (tiesa, krietni atpaliekot no Eiropas negatīvajiem līderiem parāda ziņā), tad arī procentu maksājumi nav mazi. Pastāv iespēja parādu un procentu izdevumus mazināt, pārdodot aktīvus. Tomēr brīdī, kad plānojam uzņēmumu pārdošanu nerezidentiem, jāatceras, ka tā mēs vienlaikus arī samazinām savus nākotnes ienākumus. Te tad ir jānovērtē, kurš ceļš ir optimālākais – procentu izdevumu mazināšana vai vietējo uzņēmumu nākotnes peļņa. Krietni efektīvāka pieeja būtu mazināt liekos izdevumus valsts budžetā, lai neturpinātu audzēt valsts parādu, un IKP kāpināšanai mērķtiecīgi izmantot ES fondu līdzekļus, kas atšķirībā no aizdevuma nerada valstij parādu un riskus labklājības līmeņa izaugsmei.
Rakstot šo referātu vienozīmīgi varu secināt, ka IKP noteikti ir lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika uzlabosies, tad arī cilvēki varēs dzīvot labākos apstākļos.


Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties