Efektīvākie ēku siltināšanas paņēmieni Latvi... / ID: 235908

Autors: Artis Auzāns (5)

Vērtējums:

Publicēts: 15.02.2010.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 9 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
	Literatūras apskats	4
1.	Teorētiskā daļa	4
1.1.1.	Siltumvadīšana un siltumvadīšanas veidi	4
1.2.	Ēkas energoaudits	5
1.2.1.	Ēkas energoaudita metodes un ierīces	6
1.2.2.	Ēkas energoaudita darba process	7
1.2.3.	Ēkas energoaudita rezultāti	8
1.3.	Ēku norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības vispārīgie normatīvi	9
1.3.1.	Ēku norobežojošos konstrukciju siltuma zudumi	9
1.4.	Ēku norobežojošo konstrukciju siltināšana	11
1.4.1.	Siltināšana ar putupolistirolu	11
1.4.2.	Ēkas siltināšana no ārpuses - priekšrocības un trūkumi	11
1.4.3.	Logu vai durvju ailes siltināšana	12
1.4.4.	Grīdas siltināšana	12
1.4.5.	Jumta siltināšana (apkurināmos bēniņos)	13
	Secinājumi	13
2.	Pētnieciskā daļa	14
2.1.	Esošo ēku un jaunbūvju sienu siltināšanas efektīvākais veids Latvijas apstākļiem	14
2.2.	Visbiežāk pieļautās kļūdas ēkas sienu siltināšanā	16
2.2.1.	Materiālu izvēle	16
2.2.2.	Siltumizolācijas samitrināšana	16
2.2.3.	Siltumizolācijas saspiešana	19
2.3.	Siltināšanas maketa izveidošana	20
	Secinājumi	21
	Izmantotās literatūras saraksts	22
	Anotācija	23
	Annotation	24

Darba fragmentsAizvērt

Cilvēks vienmēr centies uzlabot savu dzīves telpu, lai tā būtu vēl siltāka un mājīgāka. Viduslaikos sienas noklāja ar zvērādām, 18.gs. koka ēku sienas no telpu puses apmeta. 19.gs. būvniecībā ienāca jauni risinājumi ar gaisa šķirkārtām mūra sienās un jumta pape kā koka sienu izolējošais materiāls. Līdz ar tehnisko revolūciju notiek nemitīgi būvfizikāli eksperimenti būvniecībā (uz savas ādas) ar jauniem, nepārbaudītiem jeb laboratorijās teorētiski pārbaudītiem materiāliem, kas ne vienmēr bija tie piemērotākie un labākie. Šis process turpinās arī mūsdienās, jo visi vēlas būvēt lēti un labi.
Darba mērķis: Izzināt efektīvākos siltināšanas paņēmienus Latvijas apstākļiem
Hipotēze: Nenosiltināto ēkas norobežojošo konstrukciju dēļ, tiek patērēts liels siltuma daudzums.
Darba uzdevums: Iemācīties ēku siltināšanas metodes gan teorētiski, gan praktiski
Pētāmais objekts: Ēku siltumizolējošie materiāli.
Darbā izmantotās metodes: Izmantotas tika informācijas apstrādes metode un rezultātu analīze un praktisks uzdevums.

Par efektīvākajiem siltināšanas paņēmieniem Latvijas apstākļiem ir ļoti daudz informācijas dažādos būvniecības žurnālos un interneta tīmeklī. Savukārt grāmatās informācija latviešu valodā bija ļoti sarežģīti atrodama. Galvenokārt par siltuma procesiem informācija ir apkopota mācību grāmatās.
Dažādās interneta vietnēs ir apkopota informācija, kas ir ļoti noderīga un viegli saprotama jebkuram interesentam. Darba autors galvenokārt balstījās tieši uz internetā iegūstamās literatūras bāzes.
Informācija tika ņemta arī no būvmateriālu katalogiem un celtniecības materiālu bukletiem.
1. Teorētiskā daļa
1.1.Siltums no fizikas viedokļa
Siltums ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās. SI vienība siltuma mērīšanai ir džouls. Siltums plūst starp reģioniem, kas neatrodas termiskā līdzsvarā - no reģioniem ar augstāku temperatūru uz vietām ar zemāku temperatūru. Visiem ķermeņiem (matērijai) ir zināms daudzums iekšējās enerģijas, kas ir saistīts ar to atomu vai molekulu haotisko kustību. Ja divi ķermeņi ar dažādām temperatūrām ir termiskā saskarsmē, tie apmainīsies ar iekšējo enerģiju, līdz temperatūras izlīdzināsies. Enerģijas daudzums, kas tiks nodots, arī ir siltums. …