10.TEMATS: PROCESUĀLIE JAUTĀJUMI DZĪVOKĻU TIESĪBĀS, IZLIKŠANA UN TIESU PRAKSE
STRĪDU IZSKATĪŠANAS ĪPATNĪBAS VISPĀRĒJĀS KĀRTĪBAS TIESĀS
Ja prasību ceļ izīrētājs pret īrnieku un ģimenes locekļiem – pareizi būtu norādīt visas personas, kas dzīvo kopā ar īrnieku, arī nepilngadīgās. It kā pati par sevi tā nebūtu problēma, ja nepilngadīgie netiktu norādīti, bet sarežģījumi var rasties gadījumos, kad nepilngadīgās personas tiesas procesa laikā kļūst pilngadīgas – nonākot līdz sprieduma izpildei, pilngadību sasniegusī persona nebūs izliekama no dzīvojamās telpas, līgums ar to nebūs izbeigts (varēs prasīt īres līguma noslēgšanu).
Visas 15-18 gadu vecumu sasniegušās personas būtu jāaicina uz tiesas sēdi, bet praksē tas ne vienmēr tiek izpildīts.
Ceļot prasību par parādiem, kas izriet no īres attiecībām, prasības apmēru var paaugstināt līdz tiesas dienai.
STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA ŠĶĪRĒJTIESĀ
Šķīrējtiesa vairs nevar skatīt jautājumus par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tā var izskatīt strīdus par citiem no dzīvokļu tiesībām izrietošiem jautājumiem (arī par apsaimniekošanas līgumu starp dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekotāju).
Šķīrējtiesas spriedums attiecas tikai uz līgumslēdzējām (uz personām, kas parakstījušas līgumu). Šajos gadījumos var būt problēmas ar ģimenes locekļiem, jo tie it kā atbild solidāri, bet īres līgumā nav ierakstīti (normālā kārtībā – arī tiem vajadzētu parakstīties īres līgumā).
Šķīrējtiesa var piedzīt parādu par maksu un pakalpojumiem – vieglāk pēc tam būs izīrētājam vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par izlikšanu un dzīvojamās telpas.
IZLIKŠANA NO DZĪVOJAMĀS TELPAS
To izpilda tiesu izpildītājs uz tiesas sprieduma pamata.
Lai varētu personu izlikt no dzīvojamās telpas, tai tiek nosūtīts paziņojums, aicinot līdz noteiktam datumam atbrīvot dzīvojamo telpu, citādāk notiks piespiedu izlikšana.
Piespiedu izpildei var būt divas kārtības:
1)izlikšana personai klātneesot – ja persona atkārtoti nav ieradusies uz izlikšanai paredzēto laiku vai nav ieradusies neattaisnojumu iemeslu dēļ. Tad notiek telpas piespiedu atvēršana, ar policijas klātbūtni;
2)izlikšana personai klātesot – tiesu izpildītājs vēlreiz aicina personu labprātīgi atbrīvot telpas. Ja persona atsakās – tiesu izpildītājs apraksta personas mantu (katrai pusei var būt ne vairāk par diviem lieciniekiem), izņem to nodošanai glabāšanā piedzinējam un izliek personu. Aprakstīto mantu glabā mēnesi un tad pārdod. Parasti tiek pieaicināti policijas darbinieki, lai nebūtu fiziskas pretošanās.
IEVEŠANA VALDĪJUMĀ
Būtībā līdzīgs institūts izlikšanai, tāpēc tie praksē bieži tiek jaukti. Izlikšana ir šaurāks jēdziens, jo tā attiecināma tikai uz tiesas spriedumā konkrēti norādītajām personām, bet ievešana valdījumā attiecas uz daudz plašāku personu loku.
Nosolot nekustamo īpašumu izsolē, jaunais ieguvējs var lūgt, lai tiesa viņu ieved valdījumā. Tiesai tas nav jādara obligāti, bet tikai uz personas lūguma pamata. Lūgumu par ievešanu valdījumā var izpildīt arī tad, ja persona vēl nav ierakstīta ZG.
No sākuma tiek nosūtīts paziņojums personai par pienākumu atbrīvot telpas līdz noteiktam datumam, kurā notiks jaunā ieguvēja ievešana valdījumā.
Ievešanai valdījumā arī var būt divas kārtības:
1)ievešana personai klātneesot – ja persona atkārtoti nav ieradusies uz ievešanai paredzēto laiku vai nav ieradusies neattaisnojumu iemeslu dēļ. Tad notiek telpas piespiedu atvēršana, ar policijas klātbūtni;
2)ievešana personai klātesot – tiesu izpildītājs vēlreiz aicina personu labprātīgi atbrīvot telpas. Ja persona atsakās – tiesu izpildītājs apraksta personas mantu (katrai pusei var būt ne vairāk par diviem lieciniekiem), izņem to nodošanai glabāšanā piedzinējam un izliek personu. Aprakstīto mantu glabā mēnesi un tad pārdod.
…
