Lietuvas statūts

Lietuvas lielkņazistē 16. gs. tika veikti tiesību kodifikācijas darbi, kuru rezultāta tika veidoti visa valsts vienota tiesību sistēma. Tā Lietuvas statūtu 1. redakcija stājās spēkā 1529. gadā 29. septembrī, projekts tika apstiprinats caur Zigmuntu Vēco.Statūta bija 13 nodaļas, kuri tika satāliti 244 pantos. Statūtos bija minetas normas kas ierobežoja monarha varu, ka arī noteica valdošo orgānu kompetenci.1
No 1544. g. līdz 1566. g. izstrādāja statūtu 2. redakciju, kas stājās spēkā 1566. gadā 11. martā. Statūta ietilpa 14 nodaļas un 367 panti . Ieviesti jaunumi tiesas spriešana, vara pargaja šlahtas rokas, vēl tika ieviesta kā sodija parkāpējus kurivēl nebija sasnieguši 14 gadus.
Sakarā ar Lietuvas un Polijas apvienošanos arī 2. redakciju 1588. g. pārstrādāja, papildināja to un tad statūtus 3. redakciju 1588. gada 28. janvārī, kronēšanas seimā apstiprināja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa, nosakot tā spēka stāšanos Lietuvas lielkņazistes teritorijā ar 1589. g. 6. janvāri (un tā Lietuvas teritorijā darbojās līdz 1840. g. ).2
Kodifikācijas nepieciešamība izrietēja no Ļubļinas ūnijas noslēgšanas faka 1569. gadā, ar kuru Polijas karaliste un Lietuvas lielkņaziste noslēdza realūniju, kļūstot par vienotu valsti.…