Latviešu stājglezniecības saskarsme ar postmodernisma un modernisma strāvojumiem

Modernisms Latvijā: Latvijas kultūrā 20. gadsimta sākumā notika neparastas pārmaiņas. Neparasti bija tas, ka Latvijā līdera pozīcijās strauji izvirzījās latviešu māksla un literatūra, kas profesionālajā izaugsmē un māksliniecisko sasniegumu ziņā nostājās vienā līmenī ar vācbaltu, krievu, ebreju un citu šeit dzīvojošo etnisko grupu radošās inteliģences devumu. Literatūrā 20. gadsimta pirmajos desmit gados plašu vērienu ieguva modernisma virziens, kas saistīts ar tādiem dzejniekiem un prozaiķiem kā Kārlis Skalbe, Viktors Eglītis, Jānis Akurāters, Jānis Jaunsudrabiņš, Edvarts Virza. Viņi filosofiskajā pārliecībā galvenokārt vadījās no individuālisma koncepcijām un daiļradē pievērsās cilvēka dvēseles pārdzīvojumu izsmalcinātai analīzei, kā arī lielu uzmanību veltīja formas stilistiskajiem paņēmieniem. Šie literāti uzturēja ciešus savstarpējos kontaktus, un visi publicēja darbus vienos un tajos pašos izdevumos, galvenokārt žurnālos "Pret Sauli", "Dzelme", "Kāvi", "Stari".1906. gadā žurnāla "Dzelme" 5. numurā tika publicēts latviešu modernistu manifests "Mūsu mākslas motīvi". Tajā raksturoti modernisma estētikas pamatprincipi. Manifestā māksla uzlūkota kā patstāvīga īstenības izpausme, uzsvērts tas, ka mākslai nav jākalpo kādas šķiras interesēm.…