2. MEISTARS EKHARTS “SPREDIĶIS”
Sprediķis par Lūkas ev. 21:31 „ Cik iekšķīgi un nemitīgi Dievs pēc mums alkst”.
Kungs šeit runā, ka Dieva valstība mums ir tuvu. Arī Svētais Pāvils saka, ka mūsu pestīšana un svētlaimība mums ir tuvāk, nekā mēs domājam.
Meistars Ekharts saka, ka mūsu svētlaimība atkarīga no tā, vai mēs zinām un pazīstam visaugstāko guvumu – pašu Dievu. Mūsu dvēselēs ir tāds spēks, kas ir pilnīgi gatavs uzņemt Dieu, bet mēs paši sevi attālinām no Dieva un šo spēku neattīstam. Sprediķī rakstīts:
„ Dievs man ir tuvāk, nekā es pats sev esmu”.
Cilvēks ne caur to ir svēlaimīgs, ka Dievs ir viņā un ir viņam tik tuvu un ka viņam ir Dievs, bet gan caur to, ka viņš atzīst, cik Dievs viņam tuvu, - ka viņam ir šī Dieva zināšana un mīlestība. Un jo vairāk cilvēks Dievu atzīst, jo svētlaimīgāks ir.
Viena no Ekharta atziņām ir šāda – visos radījumos Dievs ir vienlīdz tuvu. Kāds gudrais saka: „Dievs r pletis savus tīklus un savas auklas pār visiem radījumiem, tā ka jebkurā no tiem Viņu var atrast un pazīt, ja vien grib to vērā ņemt”. Un kāds meistars māca: „Dievu īsteni atzīst tas, kurš redz viņu vienlīdz visās lietās. Dievam kalpot bijāšanā ir labi; kalpot viņam aiz milestības ir labāk; bet dievbijībā reizē ietvert mīlestību – tas ir vislabākais”.
Mums jāsaprot un jāatzīst, ka Dievs ir viens un tas pats visās lietās un vietās un gatavs vienmēr vienā un tajā pašā veidā sevi dot, cik tas no viņa atkarīgs; un tādēļ Dievu īsteni atzīst tas cilvēks, kurš prot viņu atzīt vienādā mērā visās lietās.
…
