Skaistā jēdziens Kanta darbā "Spriestspējas kritika"

Skaistuma ideāls ir iztēles ideāls un neobjektīvs, pēc Kanta:
‘’Gaumes pirmtēlu, kas gan dibinās uz nenoteiktu prāta ideju par kādu maksimumu, bet ko tomēr nevar prieksstatīt ar jēdzieniem, bet tikai atsevišķā attēlojumā, labāk saukt par skaistuma ideālu, kādu mēs, ja mums tāda vēl nav, cenšamies sevī radīt. Bet tas būs tikai iztēles ideāls tiesi tāpēc, ka tas dibinās nevis uz jēdzieniem, bet gan uz attēlojumu; bet attēlotspēja ir iztēle. – Kā gan mēs tomēr nonākam pie šāda skaistuma ideāla?1’’

Uz jautājumu, kas var būt skaistuma ideāls ir tikai viena atbilde:
‘’Tikai cilvēks var būt skaistuma ideāls’’2.

Skaistā jēdziens Kanta darba parādās vairākkārt. 7 paragrāfā ir tā salīdzinājums ar patīkamo un labo, kur par patīkamo teikts:

‘’Vienam violetā krāsa šķiet maiga un piemīlīga, otram- nedzīva un mirusi. Viens mīl pūšamo instrumentu, otrs- stīgu instrumentu skanējumu. Tātad būtu muļķīgi sakt ķildu, lai nopeltu kā aplamu citu cilvēku spriedumu, kas atšķiras no mūsējā, it kā tas būtu loģiski pretējs mūsējam; tātad par patīkamo spēkā ir pamatprincips: ikvienam ir sava īpaša (jutekļu) gaume’’3. …