Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:229287
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Priekšvārds    3
  Ievads eitanāzijas problēmā    3
  Eitanāzijas veidi    3
  Pašnāvība    8
  Nāvessods    9
  A. Kamī par nāvessodu    9
  Ārsta un pacienta attiecības    11
  Grūtniecības pārtraukšana    11
  Grūtniecības pārtraukšanas pozīcijas    12
  Es, persona, personība    13
  Sajūtas kas pārņem pēc aborta    13
  Dzīvība un nāve    14
  Dzīvie un mirušie    15
  Nāve senā cilvēka priekšstatos    17
  Aizkapa dzīve: Senā Ēģipte un vecā derība    19
  Kristietība: Mūžīgā dzīve un mūžīga nāve    20
  Nāve un nemirstība    20
  Nāves un dzīves jēga    21
  Domas par nāves nozīmi    23
  Blēzs Paskāls par nāves problēmu    25
  Daži nāves aspekti XX gadsimtā    26
  Ciešanas un cilvēka esība    27
  Ciešanas senajam cilvēkam    28
  Budisma cieðanu filozofija    30
  Ciešanas vecajā derība un kristietībā    32
  A.Ðopenhauera cieðanu filozofija    33
  Dzīves jēga un ciešanu jēga    34
  Referāta noslēgums    35
  Izmantotā literatūra    36
Darba fragmentsAizvērt

Mēs tagad dzīvojam modernā pasaulē un modernā vidē. Cilvēki mirst un dzimst jaunas dzīvības, bet mēs nepievēršam tam tādu uzmanību kādu vajadzētu tam pievērst. Tāpēc pamēģināsim izskaidrot kāpēc ir jāievēro, kad cilvēks mirst vai arī dzimst jauna dzīvība. Tieši par to ir arī šis referātiņš. Es ceru ka šī būs patīkama viela jums lasīšanai, baudiet to!

Ievads eitanāzijas problēmā:

Sāksim ar to kas tad īsti ir eitanāzija. Eitanāzija ir ārsta rīcība, kas vērsta uz pacienta dzīvi uzturošo sistēmu atslēgšanu, vai arī pacienta nāves veicināšanu saskaņā ar pacienta vēlmi. Dažreiz, ja pacients nav spējis adekvāti atbildēt, tad par viņa dzīvību lemj viņu radinieki. Bet paskatīsimies uz to arī no citas puses. Vai slims cilvēks, kurš zina, ka viņš nespēs vairs staigāt un pilnvērtīgi dzīvot, var atbildēt, ka viņš grib dzīvot? Man liekas, ka, lai atbildētu apstiprinoši, tad jābūt lielam dzīves spēkam un arī lielai dzīves gribai. Tas ir tāds pats piemērs kā, ja pa ielu ietu slims bērns ar savu māti, tad visi apkārtējie rādītu uz viņu ar pirkstiem un teiktu: “Re kāds viņai bērns, kroplis,” bet nekad šie cilvēki neteiks: "nabaga māte vai nabaga tēvs." Šim bērnam jau tā smagi iet pa ielu, jo viņš jūt, ka viņš neiederas šajā pasaulē, un kad vēl uz viņu parāda ar pirkstu, aizskar viņa dzīves gribu, viņš grib ātrāk aiziet no šīs pasaules, vai arī izolēties no citiem cilvēkiem. Vienīgā vieta, kur viņš jūtās brīvi tas ir tādu pašu cilvēku sabiedrībā (fiziski vai garīgi slimu cilvēku),bet ne normālu cilvēku tuvumā. Pat, ja cilvēks neko nesaka, cits cilvēks jūt, ko viņš par to domā vai gribētu teikt:” Amerikāņi pierādīja, ka katram cilvēkam ir savs bio-lauks.” Un kad šiš bio-lauks izstaro enerģiju, cits cilvēks var sajust un tādā veidā uzzināt ko par viņu domā. Tagad pievērsīsimies tam, kad radinieki atbild par pacienta nāvi. Bet ko tad īsti var atbildēt radinieki? Nu, protams, ka viņi atbildēs "jā"(izņemot dažus gadījumus), viņi taču grib redzēt sev mīļu cilvēku dzīvojot. Tagad ir pienācis laiks apskatīt, kādi tad ir eitanāzijas veidi šajā pasaulē.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties