Izrāžu "Aklā" un "Sudraba slidas" analīze

Tumsā parādās aktieri - vīrietis un sieviete, klusums, neviens nerunā nekustās, stāv pie baltās sienas. Sievietei plikas kājas, zaļš džemperis, pelēki svārki, pelēki legingi. Vienkāršs tērps, kas netraucē kustēties. Vīrietis ar melnu kreklu, tumšiem matiem, zaļganas bikses, kājās kedas. Nav redzams, bet liekas aktieriem nav nekāds sejas grims.
Aktrisei acis ciet, tēlo neredzīgu, aktieris lēnām sāk tuvoties viņai. Skaņa. Viņa attālinās slīdot ar rokām pa sienu. Viņš sāk dīvaini kustēties, locīties, it kā būtu ārprātīgais. Mūzika apklust. Īsti nevarēju saprast, ko nozīmē šīs viņa dīvainās kustības. Viņa stāv uz pirkstgaliem. Griezīga, skaļa mūzika, bungas rīb. Viņš nokrīt, lokās, ieskrien sienā, vemstās, guļ uz grīdas, staigā ar acīm ciet ieskrien sienā, iet gar sienu, uzskrien viņai virsū. Viņa mēģina viņam pieskarties. Viņa sāk izdvest dīvainas skaņas, nesakarīgus trokšņus, spēlējās ar balsi, savukārt aktieris dīvaini kustās šo skaņu ritmā, tad viņi apmainās vietām -viņš dveš skaņas, viņa -lokās. Vērojamas sejās dažādas grimases, mīmika, īpaši viņas sejā. …