Sociālā pedagoga loma mobinga mazināšanā sākumskolas klasēs

Bērni visā pasaulē, arī Latvijā cieš no mobinga savu vienaudžu vidū. Psiholoģiskā un fiziskā vardarbība skolās diemžēl ir ļoti izplatīta. Gadījumi ir līdzīgi, tomēr katrs no tiem ir individuāls. Bērni, un it īpaši pusaudži, mēdz būt cietsirdīgi. Viņi visu mēra pēc savas mērauklas, jo viņiem vēl nav pietiekamas dzīves pieredzes un zināšanu par cilvēku savstarpējām attiecībām, par dažādu dzīves situāciju cēloņiem un sekām, par iespēju risināt konfliktus nevardarbīgā veidā. Ikvienam ir zināmi tādi sarunvalodā lietoti jēdzieni kā „apcelšana”, „ņirgāšanās”, „pāri darīšana”. Šobrīd ir izveidojies pilns iemeslu komplekts, kas padara daudzus bērnus par iespējamiem mobinga upuriem. Tas ir vecāku uzmanības trūkums, nepilnās ģimenes, mazattīstīti sociālie dienesti, pārgurušie un nomāktie skolotāji, kuriem bieži vien pietrūkst laika un spēka mājasdarbu labošanai, lai vēl pievērstos skolēnu savstarpējo attiecību novērošanai. Arī tehnoloģiskā attīstība pieder pie šiem faktoriem. Internets, kas nereti rada plaisu starp bērniem un vecākiem, jo vecāki nesaprot bērna apmātību ar datoru. Ja bērni aug nesaprasti un „savā vaļā”, tad valda arī savvaļas likums: izdzīvo stiprākais. Visi šie faktori veicina mobingu.
Sekas, ko rada mobings, var iespaidot bērna dzīves uztveri, attīstību un personības veidošanos. Tas galvenokārt izraisa psiholoģiskas un emocionālas problēmas, bet mobinga sekas var būt arī fiziski miesas bojājumi un traumas. …