3. MASĪVKOKA LIEKŠANA
Liekšanas procesā no taisnas masīvkoka sagataves iesūt liektu sagatavi.
Liekšanas procesā no taisnas masīvkoka sagataves iesūt liektu sagatavi. Vislabāk liekšanai padodas viendabīga koksne ar taisnām šķiedrām un bez zariem, kā arī labas liekšanas īpašības ir plāstai koksnei (gala šķiedra nav mehāniski apstrādāta) Liecot masīvkoku, liekuma ārpusē koka šķiedras tiek izstieptas, savukārt iekšpusē saspiestas ciešāk kopā. Koksni var sastiept par 25%, taču izstiept tikai 2%. Masīvkoku var liekt gan mājas apstākļos, gan rūpnieciski.
Populārākās koksnes liekšanai – dižskabārdis, ozols, bērzs, egle, priede. Visvairāk liekšanai padodas priede un bērzs.
Masīkoka liekšanai ir vairākas metodes, to var paveikt koksni:
• Tvaicējot vai vārot;
• Termiski apstrādājot (jeb sildot);
• Ķīmiski apstrādājot.
Koksnes spēju liekties ļoti stipri ietekmē ūdens daudzums tajā. Tāpēc palielinot mitruma satur koksnē, tas atmiekšķē šķiedras, palielina koksnes elastību. Ja šādu koksni, iespiestu attiecīgajā formā izžāvē, tā saglabā jauno formu, un atpakaļ neliecas.
Vispopoulārākā no visām metodēm ir tvaicēšana. Masīvkoku liek noslēgtās tvaicēšanas kamēras. (skat. 4.1. att.) Pēc izņemšanas masīvkoku nomēra pēc metāla loksnes (jo liecot saīsinās), pēc tam liek apkārt matricai un nostiprina. Atstāj žāvēšanai (optimāli – diennakts).
…
