20.gadsimta 20.-30.gadu totalitāro režīmu salīdzinājums

Starpkaru politiskie procesi Eiropā ir viens no saspringtākajiem un notikumiem bagātākajiem posmiem Eiropas 20. gadsimta vēsturē, taču, skatoties uz šīm divām desmitgadēm kā periodu, kas radīja iemeslus un ieganstus Otrā pasaules kara sākumam, tad tieši 20. gadsimta 30. gadi, totalitāro režīmu uzplaukumam Padomju Savienībā, Vācijā un Itālijā, ir tas laiks, kurā notiekošie procesi apstiprināja pastāvošās vispasaules politiskās „kārtības” nespēju darboties tā, kā to bija izplānojis ASV prezidents Vudro Vilsons radot savu Tautu savienības ideju (1, 320).
Laiks no Pirmā pasaules kara beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam bija nozīmīgs ar to, ka Pirmais pasaules karš lielā mērā iespaidoja politisko situāciju visā pasaulē, lai arī vistiešāk tas attiecas tieši uz Eiropu. Būtībā šis karš ietekmēja to, kā sadalījās militārie spēki nākamajā lielajā karā. Pēc kara beigām uzvarētāj valstu politika tika mērķēta uz miera saglabāšanu ilgtermiņā. Tas nozīmēja, ka laicīgi tika apzināti iespējamie agresori, kā arī pielietota ekonomiskā un politiskā izolācija. Uzvarētājvalstīm bija svarīgi novērst jebkurus jauna konflikta draudus, jo arī tās, izņemot ASV, karš bija pamatīgi novājinājis. Bija radušas ne tikai valstu problēmas iekšpolitikā , bet lielā mērā arī ekonomiskajā sfērā (3, 54).
Piemēram, Lielbritānijā sākās sīva cīņa par varu starp leiboristiem un konservatīvi noskaņotajiem spēkiem. Tas liedza šai agrākajai lielvarai iesaistīties Eiropas politiskajos procesos, jo tai bija jākoncentrējas uz aizjūras kolonijām. Tā kā valsts tika novājināta, sekoja problēmas industriālajā sfērā. Tāpat nebija stabila arī valsts vara. …