Konstantīns Staņislavskis

Pēdējie 20 Staņislavska dzīves gadi bijuši dramatiski un traģiski. Iestudētas tikai 15 izrādes, 1928. gadā smaga sirds slimība pilnīgi pārtrauc aktiera darbību, viņš reti parādās teātrī, inscinējumus sagatavo mājās. 1922. gadā Satņislavskis MDT priekšgalā dodas prom no Krievijas. Viesizrāžu laikā top Staņislavska grāmata „Mana dzīve mākslā”. 20. gadu vidū Maskavas Akadēmiskais Dailes teātris (MADT) ir milzīgs radošais kolektīvs, bet tikai ceturtā daļa ir tie, kas kopā ar Staņislavski un Ņemiroviču- Dančenko sākuši ceļu. Padomju gados par Staņislavska izrādēm var saukt Aleksandra Ostrovska komēdiju „Karstā sirds” un Mihaila Bulgakova drāmu „Turbinu dienas”.
Notikums MADT ir Mihaila Bulgakova ienākšana teātrī. Tiek iestudēta izrāde „Turbinu dienas” pēc Bulgakova romāna „Baltā gvarde” motīviem.
Savas dzīves pēdējos gados K. Staņislavskis ir tuvinieku sargāts no ziņām valsts politiskajām norisēm un satraucošiem teātra notikumiem. Mājās notiek sarunas ar teātra darbiniekiem, nodarbības ar audzēkņiem. 1937. gadā jauno aktieru grupa turpat mājā sāk darbu pie Moljēra „Tartifa” iestudējuma. Darbs norisinās laboratorijas apstākļos. Staņislavskis ar uzticamiem mācekļiem aprobē savu pēdējo teorētisko atklājumu- fiziskās darbības metodi.
…