Saskarsmes stili un mobings

Par mobinga upuri var kļūt jebkurš cilvēks, kas ir atšķirīgs no pārējiem ar savām personības iezīmēm, uzskatiem, vērtībām, cilvēks kas neatbilst organizācijas, jeb uzņēmuma kultūrai, kā arī jebkurā citā veidā atšķirīgs darbinieks no pārējiem. Tomēr par mobinga upuriem nereti kļūst tieši spēcīgākie darbinieki, spilgtas, radošas personības, kas ar savu uzvedību var radīt draudus jeb konkurenci kolēģiem vai pat vadītājam. Tam par pamatu ir tas, ka viens no galvenajiem mobinga cēloņiem ir konkurence un tās izraisītais stress. Kā par ierastu mobinga situāciju darba vietā var uzskatīt, kad vadītājs izjūt konkurenci no citiem darbiniekiem vai no viņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem. Vairumā gadījumu šāda situācija izveidojas, jo vadītāji savus pienākumus uzgrūž uz padoto pleciem un apkārtējiem, tai skaitā arī darba devējs to sāk ievērot un galvenokārt novērtēt. Šajā gadījumā vadītājs sāk uztraukties par savu darba vietu, un lai atbrīvotos no nevēlamā konkurenta vai, lai pasliktinātu konkurenta darba spējas nereti viņš pielieto mobingu. Jo mobinga upuri nemākot vai negribot atrisināt, konfliktu bieži izvēlas vieglāko ceļu – aiziet no darba. Bet gadījumā ja upuris, dažādu iemeslu dēļ pacieš vardarbību turpina strādāt konkrētā darba vietā, viņa darba efektivitāte zūd. Gan vienā, gan otrā gadījumā moberis savu ir panācis – par savu darba vietu vairs nav jāuztraucas.
Personai, kas cieš no mobinga pret to, ir jācīnās. Vardarbības upurim ir iespējams palīdzēt un palīdzēt var sev pats upuris. Persona, kas, sastapusies ar moberi, nedrīkst iesaistīties vārdu apmaiņā. Jācenšas mierīgi aiziet. Ja tas nav iespējams personai, kas cieš no mobinga jācenšas sarunu noturēt konstruktīvā gultnē. Nedrīkst ielaisties savstarpējos apvainojumos.
…