Ilona Leimane

12.Kādas latviešu tautas tradīcijas saskatiju darbā „Vilkaču mantiniece”.
Grāmatā minētas daudz latviešu senās tradīcijas, viena no tām ir bērna dzimšana pirtiņā. Pēc bērna piedimšanas māti un jaundzimušo apciemot nāk radi un kaimiņi.
Raudzībās ejot līdzi ņēma kādu kukulīti vai dāvanu. Pēc raudzībām sekoja pirtāža, kad jaundzimušo pirtī nomazgāja, tas veicināja bērna veselību, labklājību kā arī novērsa ļaunumu no bērna.
Krustības, cilvēka pirmais lielais gods, tiek dots vārds, kas apliecina viņa uzņemšanu ģimenes lokā. Vārds cilvēka turmākajā dzīvē ir ļoti nozīmīgs, tāpēc jāatrod pareizais un atbilstošākais.
Vedības ir ļoti nozīmīgas tradīcijas, jo ar tām ir iezīmēts jauns posms cilvēka dzīvē, kad no neprecēto kārtas pāriet precēto kārtā. Sievas nolūkošanā parasti bija stingri jāievēro ģimenes tradīcijas un jārīkojas stingri saskaņā ar tām. Svarīgs bija līgavas pūrs un līgavas pirkšana par naudu. Parasti radinieki vienojās par naudas daudzumu kas būtu maksājams. Nauda simbolizēja līgavas čaklumu, iznesību un daiļumu.
Grāmatā attēlotas dzimtas tradīcijas, kas saustarpēji saista dažādu paaudžu locekļus, sniedz atbalstu dažādās dzīves situācijās viens otram. Vecāki vēlas, lai bērns turpina kopt dzimtas tradīcijas, jo tās pavadīs viņu turpmākajā dzīvē. Dzimtas tradīcijas sākas ar ikdienas maltīti, kas nosaka to ko liks galdā mājiniekiem, ko ciemiņiem un beidzas ar dažādiem rituāliem ko pielieto sadzīvē.
Arī bēres ir daļa no cilvēka dzīves rituma un ir jāievēro dažādi rituāli, lai varētu apglabāt aizgājušo ar godu.
…