Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:202998
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Kas ir trasts    3
3.  Vēsture (sena tradīcija)    3
4.  Trasta izveidošana    4
5.  Trastu tipi    5
6.  Trastu atzīšana    7
7.  Ofšora trasts un to dibināšana    7
8.  Ofšora trasta izmantošana starptautiskajās investīcijās    8
9.  Secinājums    9
10.  Literatūru saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir trast

Trasta koncepcija izveidojusies tālā pagātnē, kad normaņi 11.gadsimta vidū iekaroja Angliju. Trasta koncepcija attīstījusies gadsimtu gaitā un tagad kļuvusi par vienu no efektīvākajiem nodokļu plānošanas un īpašuma izmantošanas instrumentiem.
Trasts ir viens no viselastīgākajiem juridiskajiem mehānismiem, to var izmantot praktiski jebkuram mērķim, kas nav pretlikumīgs un nav vērsts pret valsts politiku.Tas ir juridisks instruments, kas ļauj vienai personai, pilnvarotajam īpašniekam, rīkoties ar īpašumu un īpašumtiesībām vienas vai vairāku personu, tā saukto beneficiāru, interesēs.
Trasta galvenie dalībnieki ir: trasta dibinātājs, pilnvarotais īpašnieks un beneficiārs.



Vēsture (sena trādicija)

Trasta saknes meklējamas senatnē. Liecība par pirmo zināmo trastu tika atrasta ēģiptiešu apbedījumā – tika atrasts dokuments, kurā izteikta pēdējā griba un testaments.Tas rakstīts 1805.gadā pirms mūsu ēras. Trasti pastāvēja romiešu un grieķu tiesībās. Romieši sauca to fiducia, no kurienes radās apzīmējums "fiduciārs".
Romiešu tiesībās trasta koncepcija tika oficiāli atzīta Romas imperatora Augusta Cēzara valdīšanas laikā, aptuveni pirms 2000 gadiem. Trasta koncepcijas pieņemšana Romas impērijā bija uzticību lauzuša drauga nodevības rezultāts – kāds bagāts Romas ģimenes tēvs palūdza draugu kļūt savas nāves gadījumā par sava īpašuma pilnvaroto īpašnieku. Ģimenes galvam sieva nebija Romas pilsone, tāpēc ne viņa, ne viņas bērni saskaņā ar Romas likumiem nevarēja mantot īpašumu. Ģimenes galva piedāvāja savam draugam novēlēt savu īpašumu, ja tas apsola to izmantot tikai viņa bērnu interesēs. Pēc ģimenes galvas nāves draugs drīz saņēma mantojumu, bet drīz vien pārkāpa savu solījumu un sāka izmantot īpašumu savās interesēs.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties