Valsts budžets ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek izveidota valdības ekonomikas politika. Tas ir „finanšu sistēmas centrālais posms. Valsts budžets ir centrālais naudas līdzekļu fonds, kuru valsts akumulē ar nodokļu strapniecību un izlieto savu funkciju veikšanai.” [8,90]
Valsts budžetu veidošanās ir aizsākusies 19. gs., kad pieauga izdevumu apjomi valsts un sabiedrības vajadzībām un kļuva aktuāla valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu kontrole. Valsts budžeta darbības periods tiek apstiprināts ar likumu. Parasti budžeta gads sakrīt ar kalendāro, taču apstāv arī izņēmumi: piemēram, ASV budžeta gads sākas 1. oktobrī, Zviedrijā – 1. jūlijā, Lielbritānijā un Kanādā – 1. aprīlī. [5,129] Mūsdienās budžeta periods Latvijā ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, bet Latvijas brīvvalsts laikā tas bija noteikts no 1. aprīļa līdz 30. martam.
Valsts budžets pilda šādas funkcijas:
Pārdales funkcija – pārdala nacionālos ienākumus
Sociālās politikas realizācijas funkcija – budžeta līdzekļi tiek atvēlēti un novirzīti sociālajai jomai
Līdzdalība sabiedrības īstenošanas procesā – budžets iedarbojas uz dažādām saimniecības dzīves pusēm, tiek atvēlēti līdzekļi kapitāla atjaunošanai, valsts saimniecībai
„Valsts budžets ir valdības politikas īstenošanas un valdības kontroles instruments, kā arī sabiedrības informācijas avots par iepriekšejām, pašreizējām un nākotnes aktivitātēm.” [8,91]
Kopbudžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām (skat. 1.1. att.) – no valsts budžeta un pašvaldību budžeta, kuri kopā veido valsts konsolidēto kopbudžetu.
Valsts budžets – visi maksājumi, kas ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos un kuri tiek izmantoti valsts mērķiem, ir paredzēti vispārējo izdevumu segšanai.
Pašvaldību budžets – visi pašvaldību savāktie vai saņemtie ieņēmumi attiecīgajam saimnieciskajam gadam, kuri tiek izmantoti pašvaldību mērķiem.
Pamatbudžets – visi ieņēmumi, kuri paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Ietver arī valsts aizņēmumus, izdevumus valsts parāda apkalpošanai, kā arī valsts garantiju un galvojumu saistību izpildes izdevumus.
Speciālais budžets – veido īpaši iezīmēti ieņēmumi un īpašiem mērķiem paredzēti izdevumi. Kā arī valsts, pašvaldību vai noteikta budžeta iestādes saņemtie ziedojumi, mērķa dāvinājumi vai dotācijas.
Ar valsts kopbudžetu saprot visu veidu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un izdevumu uzskaitījumu. Tā galvenā sastāvdaļa ir pamatbudžets.
Finanšu teorijā pastāv arī tādi jēdzieni kā bruto un neto budžets. Bruto budžetā uzrāda visus ieņēmumsu un izdevumus pa to posteņiem. Neto budžetā uzrāda tikai ienākumu un izdevumu starpību.
Tiek minēti arī tādi jēdzieni kā kārtējais un ārkārtējais budžets. Kārtējais budžets tike sastādīts kārtējam finanšu gadam, un to veido vispārēji valsts ieņēmumi un izdevumi. Ārkārtējais budžets tiek veidots vienreizējiem, ārkārtējiem pasākumiem (dabas katastrofu likvidēšanai, kara gadījumos u.c.). [6,6]…
