Irēnas un Hansa Gintera Cimmermaņu stāsts "Skūpsti, krīzes, lielās brīvdienas"

Taču pirms tu iesāc lasīt šo grāmatiņu, ņem vērā, ka iesākumā ir jālasa īpaši uzmanīgi, jo ir ļoti viegli kādu informāciju sajaukt, aizmirst vai nemaz neiegaumēt, domājot, ka mazsvarīga, bet, kad tu saliec puzzli un tai netrūkst neviena gabaliņa, bilde ir pilnībā skaidra. Tāpat ir ar grāmatu. Šīs darbs man lika kritiskāk izvērtēt savas attiecības ar puisi, vai arī es kādreiz neesmu bijusi neiejūtīga, nesaprotoša, kas dotu skaidru zīmi puisim, ka man nevar kaut ko konkrētu stāstīt, jo varētu acīmredzami šķist, ka es pasmiešos, kā arī es kārtējo reizi pārliecinājos, ka par radušām problēmām ir jārunā ar attiecīgo cilvēku uzreiz, kad vien tas ir iespējams, kaut gan es bieži vien labāk izvēlos noklusēt savu sāpi. Tagad varu redzēt, ka vēlāk es to rūgti nožēlotu, jo, ja Henriete neparunātu ar savu draugu, iespējams tagad viņi nebūtu pāris, kas pārcietis tik daudz, bet palikuši kopā. Manuprāt, Cimmermaņiem šīs ir izdevies stāsts, jo sniedz gan vienu atziņu pēc otras, gan liek nedaudz aizmirsties, jo tik pilns ar mākslinieciskiem apzīmējumiem, ka aizrāva mani no realitātes Vācijā, kādas pusaudzes gaitās.…