20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā

Kas bija režisors, kad režisora nebija?
Iestudētāja loma izrādes tapšanas procesā tika uzskatīta par mazu, tātad šīs personas veicamās funkcijas bija pilnīgi citādas nekā mūsdienās. Profesijas, kas nodarbojas tikai ar iestudēšanu, teātrī nebija līdz pat 19.gs. Izrādes organizēja vai nu dramaturgi, vai aktieri, vai trupu vadītāji. Viens cilvēks varēja apvienot vairākas vai pat visas no minētajām specialitātēm. Tāds Cilvēks - Teātris 17.gs. bija Moljērs, kurš vienlaikus bija dramaturgs, aktieris, trupas direktors un izrāžu iestudētājs. Arī latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns bija šās universāls teatrālis, kļūdams arī par pirmo teātra teorētiķi, avīžu rakstos skaidroja teātra terminoloģiju.
500 gadu p.m.ē., kad aizsākas Grieķijas mākslas klasiskais laikmets, teātirs ir valsts reliģisko svētku Dionīsiju sastāvdaļa. Arhontu kolēģijas priekšsēdētājs vienpersoniski izlemj, kuras lugas labākās un kuri trīs no pretendentiem pielaižami dramatiskajās sacensībās. (Arhonts – viena no deviņām uz gadu ievēlētām augstākām amatpersonām, kuras organizē visas valstij svarīgās dzīves sfēras.) Katram dramaturgam nozīmē horēgu – vienu no bagātajiem pilsoņiem. Tam par saviem līdzekļiem jānoalgo kori, jārūpējas par tā sagatavošanu izrādei, iegādāties korim kostīmus u.tml.…