Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:187444
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mantošanas tiesību regulējums normatīvajos aktos ir saglabājies diezgan neskaidri un virspusēji. Domājams, kodifikācijas bija notikušas tiktāl, ciktāl šāda regulējuma pastāvēšanā bija ieinteresēti bīskapi un ordeņa amatpersonas sakarā ar ieviesto bezsaimnieka mantas institūtu, jo visa bezsaimnieka manta piekrita valstij t.i., ordenim un bīskapijām. Līdz ar to par pamatizziņas avotu izvirzās latvju tautas dainas.
Par mantošanas pamatu varēja būt gan likums, gan novēlējums (testaments). Pēc Rīgas arhibīskapijas tiesībām no mantojuma varēja arī atteikties, kas arī notika, ja tas bija pārāk apgrūtināts ar lieliem parādiem. Pēc Vācu ordeņa 1255. gada līguma ar sāmiem mantiniekiem bija jāmaksā sods (-i) par mirušā izdarīto (-ām) slepkavību (-ām), bet, ja mantinieks atteicās to darīt, tad mantojums piekrita zemes kungam.
Balstoties uz latviešu tautasdziesmām, būtu jāizšķir divas atsevišķas mantojamās masas: no vienas puses, tēva (ciems, zeme, novads, māja, kumeļi u. tml.), no otras puses, mātes manta (pūrs, villaines, vainags, rotas, govis, aitas u. tml.). Pēc vispārējā principa tēvam piederošo mantoja dēli, mātei- meitas.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties