Tieši ar runas palīdzību cilvēks var īstenot savas fizioloģiskās, drošības, mīlestības un piederības, atzīšanas, izziņas, estētiskās, pašaktualizācijas un citas vajadzības.
Tātad par komunikatīvās kompetences mērķi izvirzās nepieciešamība apgūt veiksmīgas un kulturālas runas spējas, kas nodrošina valodas veiksmīgu pielietojumu efektīvai saziņai. Līdz ar to par vienu no komunikatīvās kompetences veidošanās priekšnoteikumiem ir jāizvirza runas meistarības attīstība, kas, pirmkārt, jāsaista ar cilvēka anatomiski fizioloģisko funkciju izpratni par balss tehnikas, dikcijas un elpošanas pilnveidošanās iespējām. [7]
„Runas apguves process ir starpposms ceļā uz komunikatīvo kompetenci.”
NOBEIGUMS
Ejot laikam, retorika kā zinātne nekad nav zaudējusi savu aktualitāti un nozīmīgumu arī mūsdienās. Tā vienmēr ir pastāvējusi, pastāv šobrīd un pastāvēs arī turpmāk.
Runas mākslas stilu daudzveidība, gluži tāpat, kā antīkajos laikos un līdz pat mūsdienām, iespējams, nākotnē turpinās savu attīstības ceļu, bet pagaidām tā saglabāsies un palīdzēs mums saprasties ar mūsu draugiem, paziņām, un citu sociālo grupu un lomu pārstāvjiem jebkurā pasaules malā.
Cilvēki viens ar otru turpinās komunicēt, un, tieši tāpēc, komunikatīvās kompetences attīstībai pedagoģiskajā procesā vajadzētu sākties jau vispārizglītojošās skolās un tai būtu jāturpinās augstskolās, profesionālām vajadzībām speciāli izstrādātu saziņas un runas apguves kursu ietvaros.
Runas māksla ir ieņēmusi diezgan nozīmīgu vietu visu mūsu dzīvēs, jo pašattīstība, šajā gadījumā, runas mākslā, spēj virzīt cilvēkus pretī dižākiem mērķiem un to sasniegšanai, respektīvi, apgūstot kādai konkrētai darbības jomai atbilstošu runas mākslas stilu un visas pārējās, tai nepieciešamās nianses, ir lielāka iespēja iegūt sev tik sen kāroto darbavietu.
…
