Eiropas Savienības leģitimitāte, iedzīvotāju iesaistīšanās

Pēdējā laika nozīmīgākais līguma, kas tika pieņemts, ir Lisabonas līgums, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Šī līguma galvenais mērķis bija radīt pārredzamāku, demokrātiskāku un efektīvāku Eiropu. Lai to izdarītu, tika noteikti vairāki jauninājumi un viens no šādiem tieši attiecas uz iedzīvotāju iesaistīšanu ES procesos, to tuvināšanu Eiropas Savienībai. Līgums dod lielākas iespējas Eiropas Savienības iedzīvotājiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības iedzīvotājiem, savācot miljons iedzīvotāju parastus, ir iespēja iesniegt lūgumrakstu par jaunu priekšlikumu izstrādi.
Vēl viens jauninājums, kas uzlabos informētību par to, kā tiek pieņemti lēmumi ES, ir tas, ka Ministru Padomei būs jārīko publiskas sanāksmes. Līdz šim tiesību aktu izskatīšana un pieņemšana bija slēgta, bet kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā tā ir atklāta.
Iespēja kā pilsoņiem iesaistīties ne tik daudz lēmumu veidošanā kā to atbalstīšanā vai noliegšanā ir referendumi. Tie gan netiek rīkoti pārāk bieži, tomēr tie atstāj ievērojamas sekas Eiropas integrācijā. Referendumus parasti rīko vai nu par iestāšanos ES, var arī par ES attīstības jautājumiem. Viena no nākotnes iespējām kā satuvināt Eiropas Savienības iedzīvotājus un reizē tuvināt to ES ir kopēja ES referenduma rīkošana. Līdz šim referendumi tika rīkoti tikai dalībvalstīs atsevišķi. Tomēr šis ierosinājums slēpj bažas par to, vai šāda kopēja referenduma organizēšana būs efektīva, jo galu galā tas novedīs pie daudzu nacionālu referendumu esamības, nevis viena un visaptveroša referenduma. Tāpat tas ir pārāk liels finansiāls slogs.
Kopumā šie ir svarīgākie jauninājumi, kādi kopš 2000. gada ir ieviesti Eiropas Savienībā ar mērķi tās iedzīvotājus tuvināt Savienībai un līdz ar to arī izglītot par dažādiem ES procesiem.
…