9. Mans viedoklis par grāmatu „Mana turku kafija”
Iespaids, kādu uz mani atstāja šī grāmata, ir milzīgs. No sākuma likās, ka lasīšu tipisku ceļojuma aprakstu, jo, ieskatoties grāmatā, tas bija pirmais, par ko iedomājos, pārlaižot acis pār rindām. Tomēr es ļoti kļūdījos. Dzīvīgais stāstījums mani pašu ieveda Turcijā, likās, ka pati esmu aizbraukusi uz Stambulu, staigāju pa ieliņām, dodos uz svētdienas tirgu – rakstnieces lielais apbrīns un viss neiepazītais atnāca arī pie manis, radīja manī patiesu ziņkāri.
Viens ir uztvert visu skaisto, kas tiek aprakstīts, uzgleznot prātā ēkas, ielas, mošejas. Grāmata ieved ļoti dziļā un spēcīgā kultūrā, kas balstās uz ārkārtīgi milzīgu ticību. Tas man lika aizdomāties par to, kā mēs, latvieši, kopjam savus dārgumus, cik ļoti tos sargājam. Vai nav tā, ka par saviem svētkiem un paražām atceramies tikai tad, kad tie reāli pienāk pēc kalendārā laika? Vai visu iespējams pasargāt ar ticību? Cik ļoti mēs cīnāmies pret mūsdienām, kas kultūrā un mūsu ikdienā ienes tik daudz sveša? Šie un citi jautājumi ik pa laikam man uzzibsnīja prātā. Sapratu to, ka tauta un kultūra ir tik stipra, noturīga un nesabojājama, cik katrs indivīds tajā tāds ir. Laikā, kad laika vecis nestāv uz vietas, ir svarīgi būt kopā, uz laiku atstāt malā savu individuālisma pusi.
Ļoti daudz jauna sevī atskārtu par ģimenes nozīmi, cik tiešām liela vērtība tā ir. Mūsu ikdienas dzīvē, kad savus tuvos redz ik uz soļu, to nevar novērtēt. Bet turki māk, viņi savas dzīves galveno centru – ģimeni – lolo un ciena katru dienu, tā ir svētība. Domāju, ka, ja katrs cilvēks savā ikdienas steigā, burzmā apstātos, atcerētos kaut ko svarīgu par savu ģimeni, atcerētos aiziet uz šķietami nenozīmīgu māsīcas koncertu vai brālēna sacensībām, ieguvēji būtu ne tikai lielās ģimenes, bet tauta kopumā. Es ticu, ka spēcīga tauta un nācija ir spēcīgās ģimenēs, jo tieši tā ir vide, kurā mēs mācāmies dzīvot.
Grāmatas ceļojuma apraksts, visi notikumi man bija otršķirīgi, pirmajā vietā nostājās apziņa un vēlme kaut nedaudz iedziļināties austrumnieku domāšanā, viņu dzīves modelī, no kura mēs, rietumnieki, varam ļoti daudz mācīties.
…
