Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:183529
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Darba īpatnības ūdenī    3
  Peldspēja    5
  Redzamība zem ūdens    6
  Dzirdamība zem ūdens    6
  Zemūdens peldēšana un niršana    7
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēka dzīves lielākā daļa noris galvenokārt uz sauszemes, gaisa vidē. Tomēr pēdējā laikā tiek izteikts atzinums, ka ūdens videi vajadzētu būt cilvēkam daudz tuvākai, jo dzīvo būtņu evolūcija ir sākusies ūdenī un arī cilvēk auglis attīstās augļa ūdeņu vidē, tādēļ jaunpiedzimušie spontāni labi pielāgojas ūdens videi.
Ūdenī cilvēks var atrasties divējādi – peldēt virs ūdens un ienirt tajā. Lai iztirzātu darba īpatnības šajos stāvokļos, ir ļoti svarīgi zināt ūdens vides fizikālās īpatnības.


Ūdens vides fizikālās īpatnības un to ietekme uz organismu


Ūdenim ir vairākas īpatnības, kuras cilvēks, iegremdējies ūdenī, sajūt. Vien no tām ir blīvums, kas ir 820 reizes lielāks nekā gaisa blīvums. To cilvēks jūt kā palielinātu pretestību kustībām. Atbilstoši Arhimēda likumam katrs ķermenis ūdenī zaudē no sava svara tik daudz, cik sver tā izspiestais šķidruma daudzums. Cilvēk ķermeņa un ūdens blīvumi ir stipri tuvi, peldētājs ūdenī sver tikai dažus kilogramus, t. i., aptuveni tik, cik sver no ūdens ārā palikušās ķermeņa daļas, respektīvi, galva. Līdz ar to cilvēks atrodas tuvu bezsvara stāvoklim. Tādēļ vairs nav jāsasprindzina tie muskuļi, kuri visu laiku strādājuši toniskā režīmā, nodrošinot vertikālo pozu. Muskulatūra atslābst. Toties ir jāpieliek spēks, lai strauji iegremdētu dziļāk ūdenī roku vai kāju, tā pati grimst uz leju lēni. Taukaudu specifiskais blīvums ir mazāks, tādēļ tuklam cilvēkam ir vieglāk noturēties uz ūdens. Uz ūdens notur arī elpceļos un plaušās esošais gaiss, tādēļ peldētāji elpojot cenšas saglabāt lielāku rezerves gaisa daudzumu plaušās.
Ūdens lielais blīvums rada lielu pretestību jebkuram ķermenim, kas tajā pārvietojas. Ātrāk peldot, ūdens pretestību jūt vairāk, tomēr tā ir atkarīga arī no peldošā ķermeņa formas, tā aptekamības jeb plūdlīnijas. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties