Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:179427
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Impresionisms bija pirmais virziens Francijā, kurš iezīmēja pavērsienu mākslas attīstībā, taču reizē tas bija pēdējais virziens, kas vēl—kaut arī daļēji—balstījās uz klasiskās mākslas sasniegumiem. Visi impresionisma izcilākie pārstāvji izauga, respektējot klasiskās tradīcijas. Nosaukumu tas guva no viena šī virziena līdera—K.Monrē—apzināti izmantota gleznas nosaukuma “Impresija. Saules lēkts” (1872, Parīze, Marmotāna muzejs).
Impresionisms attīstījās laikā, kad tehnikas un zinātnes jomā bija manāms straujš progress, par ko liecināja tādi vārdi tehnikā kā T.Edisons un G.Eifelis, bet zinātnē L.Pastērs, K.Beltorē u.c. Un arī jaunākie mākslinieki K.Monē, O.Renuārs, A.Sislē, K.Pisaro un E.Degā, kas sāka savu darbību jau XIX gs. 60. gados, kaut arī tieši neinteresējās par zinātni, filozofiju un estētiku, tomēr bija sava zinātniskā laikmeta bērni tajā ziņā, ka atzina tikai eksperimentu, nevis tradīciju. Viņi neticēja, ka priekšmetu forma ir nemainīga, ka tradicionālā perspektīva rada pozitīvus ekvivalentus realitātei, neticēja, ka darbnīcas gaisma līdzinās pasaulē eksistējošai gaismai, ka visi tēlošanas paņēmieni ir jau atrasti un uzskatāmi par vienīgajiem lietošanai noderīgiem. Un līdz ar to viņi vairs netiecās atveidot saskatāmo, jutekliski uztveramo un intelektuāli izprotamo lietu pasauli, tās statistiskajā aspektā, bet vēlējās tēlot to pasauli, kas viņiem atklājās ikdienas glezniecības praksē un atradās nepārtrauktā visu tajā esošo elementu mijiedarbībā. Tāpēc jauno mākslinieku darbos stabila telpiskā forma sāka pārvērsties mainīgā laika plūsmai pakļautā formā. Oficiālajā tēlotājā mākslā turpretī valdīja stagnācija, un tādēļ sabiedrība un tās domu paudēja kritika tradīciju lauzējus pielīdzināja dumpiniekiem un komunāriem un atbilstoši pret tiem arī izturējās.
Ar jauno glezniecību franču sabiedrība tika iepazīstināta 1874. Gadā, kad minētie censoņi bija sarīkojuši savu pirmo patstāvīgo grupas izstādi fotogrāfa Nadara ateljē telpās. Oficiālo izstāžu rīkotāj organizācija—Salons—formas neparastības dēļ viņu darbus nepieņēma. Kritika izstādi vērtēja negatīvi un no gleznas “Impresija. Saules lēkts” nosaukuma atvasināja palamu visai mākslinieku darbībai. Ir zināms, ka par gaismas izraisītiem efektiem mākslinieki interesējās jau pirms impresionistiem. Tā, piemēram, gaismas un gaisa iedarbības radītās izmaiņas priekšmetu krāsās savos darbos atspoguļojis Pjēro della Frančeska (starp 1410 un 1420—1492), Vermērs van Delfts (1632—1675) u.c. XIX gadsimtā viņu atklātās patiesības papildināja angļu ainavists Džons Konstebls (1776-1837), kā arī franču ainavisti barbizonieši, kas sāka strādāt brīvā dabā –plenērā. Taču šo mākslinieku vidū mainījās galvenokārt sižeti, bija manāms lielāks gaisīgums un dabiskums, bet radikālus secinājumus no plenēra viņi neizdarīja. Tas bija K.Monrē un viņa biedru—proti, impresionistu—uzdevums.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1209343
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties