Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:172656
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Titullapa    1
  Satura rādītājs    2
  Laika posma raksturojums    3
  Biogrāfija    3
  Visu vērtību pārvērtēšana un nihilisms    4
  Ģenealoģijas ētika – morāles kritika    4
  Dzīve kā varasgriba    5
  Mūžīgā atgriešanās    6
  Fridriha Vilhelma Nīčes daiļrade    6
  Interesanti fakti no F.V. Nīčes dzīves un daiļrades    6
  Saistība ar Latviju    7
  Izmantotā literatūra    8
  Interneta resursi    8
Darba fragmentsAizvērt

Nīčes filozofija ir saistīta ar apgaismības tradīciju, kura sākās ap Bēkona elku kritiku. Apgaismība vērsās pret aizspriedumiem – melīgiem un nepatiesiem spriedumiem, kas noteica cilvēka ikdienas pārliecību. Tradicionālās morāles un vērtību kritika Nīče izvērš mācībā pret visu vērtību pastāvēšanu jeb „Dieva nāvi”. Viņš pasludina, ka „Dievs ir miris!” Visas vērtības, kuras pašlaik cilvēce uztver kā tās augstāko vēlmju iemiesojumu, ir dekadentiskas vērtības. Ticība šīm vērtībām zūd, un rezultātā rodas vispārējs nihilisms. Nihilisms izaug no filozofiskas pārliecības, ka esamību vairs nevar raksturot ar jēdzieniem – prāts, mērķis, vienība, patiesība. Nihilisms izaug vēršoties pret koncepcijām, kas samazina cilvēka spēku un ierobežo brīvo gribu. Tā ir samaksa par „sirdsšķīsto” laiku, kad cilvēks ļāvās zinātnes un filozofijas radītām ilūzijām un iedomājās sevi par pasaules centru, par pastāvošo jēgu un mērķi. Nihilisma cēlonis, pēc Nīčes domām, ir ticība saprātam un tā kategorijām, zinātnei kopumā. Vislielākā cieņa pasaulē pienākas dabai, liela – organiskajai, bet vismazāk – cilvēkam. Pirmā nepatiesība, kas likts morāles pamatā, ir cilvēka brīvības ilūzijas. „Brīvām dvēselēm” ir nepieciešama „nevainība” attiecībā pret morāli. Tas nozīmē, ka morāle nav absolūta, tā nav vērtība sev’. Tādu „nevainību” eiropeiskajai civilizācijai ir atņēmusi kristietība. Vērtību pārvērtēšana ir radošas gribas izpausme.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties