Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība(augļi, graudi, dārzeņi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus(visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie). Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīves viedu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem.
Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīta ar morāli, reliģiju, kultūru, morāli, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi, vai veselību.
Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav olu, bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. piena produkti un medus. Teiksim, vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu, turklāt plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur (vilna, kažokādas, ādas, kosmētika utt.).
1.1. Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu
Frutārisms- uztura veids, kurā ir tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot pašu augu.
Su veģetārisms- radies hinduisma, tajā nav smakojošu dārzeņu: ķiploki, sīpoli, puravi u.tml.
Makrobiotiskais uzturs- tā pamatā ir veseli graudi un pupiņas. Taču ne visas makrobiotiskās diētas ir veģetāras, jo dažās no tām tiek lietotas zivis.
„Raw” vegānisms- šo uzturu veido svaigi augļi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti.
Vegānisms- tā kā vegāni nelieto nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, tad to nav arī viņu uzturā.
…
