ES normatīvo aktu pieņemšanas procedūru salī... / ID: 163249

Autors: Roberts Bluķis (4)

Vērtējums:

Publicēts: 18.05.2009.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	4
1.	Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru grafiskie attēlojumi	6
1.1.	Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru vispārējs raksturojums	6
1.2.	Komisijas un Padomes procedūra	8
1.3.	Konsultatīvā procedūra	9
1.4.	Sadarbības procedūra	10
1.5.	Koplemšanas procedūra	11
1.6.	Piekrišanas procedūra	12
1.7.	Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējas ārpolitikas un drošības politikas jomā	13
1.8.	Lēmumu pieņemšanas procedūra policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināltiesību jomā	15
2.	Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas procedūru salīdzinājums	16
2.1.	Vienojošās pazīmes procedūru norisē	16
5.	Piecās no septiņām procedūrām, izņemot Komisijas un Padomes, kā arī Lēmumu pieņemšanas procedūra kopējas ārpolitikas un drošības politikas jomā, normatīvo aktu pieņemšanas ietvaros tiek iesaistīts arī Eiropas Parlaments, kuram ir noteikta teikšana normatīvā akta pieņemšanā. Noteiktos gadījumos Eiropas Parlamenta ietekme gan ir visai niecīga	17
2.2.	Būtiskākās atšķirības procedūru norisē	17
3.	Secinājumi par Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes kārtību	23
	Esošā situācija Eiropas Savienībā uzskatāmi parāda pastāvošo birokrātiju un procedūru atšķirības normatīvo aktu pieņemšanas kārtībā. Iepazīstoties ar būtiskajām no procedūrām, kuras tiek izmantotas Eiropas Savienības normatīvo aktu pieņemšanas nodrošināšanai, un to atšķirībām var secināt	23
1.	Eiropas Savienības ietvaros arvien lielāku ietekmi iegūst jaunās normatīvo aktu pieņemšanas procedūras, kuras ir izstrādātas 1986. gadā un paredz daudz lielāku Eiropas Parlamenta ietekmi un lemttiesības normatīvo aktu pieņemšanā. Līdz ar to Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir ļoti nozīmīgs pasākums katras dalībvalsts ietvaros, un arī Latvijas iedzīvotājiem ir jāizrāda sava ieinteresētība šajās vēlēšanās, jo no ievēlēto personu darbības Eiropas Parlamentā lielā mērā var būt atkarīga arī Eiropas Savienības attieksme pret Latviju	23
2.	Eiropas parlamenta ietekmes palielināšanās, arī skaidri norāda uz veco dalībvalstu ietekmes pieaugumu Eiropas Savienībā, jo pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā tiek piešķirts katrai valstij individuāli	23
3.	Gandrīz visas no normatīvo aktu pieņemšanas procedūrām Eiropas Savienības ietvaros sniedz katrai dalībvalstij tiesības ierosināt savus normatīvo aktu projektus, līdz ar to Latvijas valdībai būtu nepieciešams veikt aktīvākas darbības Latvijas interešu aizstāvībai, sagatavojot normatīvo aktu projektus iesniegšanai Eiropas Savienībā	23
4.	Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Padomei ir visbūtiskākā loma normatīvo aktu pieņemšanā, jo bez tās piekrišanas vai balsojuma nav iespējama neviena normatīvā aktu pieņemšana	23
5.	Normatīvo aktu izstrādes procedūrās var atrast vairāk atšķirīgu pazīmju, nekā vienojošu, kuras ir izstrādātas noteiktu Eiropas Kopienas līgumu punktu realizācijai, kas norāda uz šo punktu atšķirību un individuālo pielietojumu	23
6.	Normatīvo aktu pieņemšanas procedūru sadrumstalotība un atšķirība rada risku, ka arī pašas Eiropas Savienības ietvaros noteikti normatīvie akti tiek pieņemti nesagatavotā un sasteigtā veidā, neievērojot visu dalībvalstu intereses	23

Darba fragmentsAizvērt

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā daudz tiek runāts par dažādiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem: regulām, direktīvām, lēmumiem, kurus Latvijai ir jāpārņem un jāievēro. Daudzi no tiem ir izraisījuši plašas diskusijas sabiedrības vidū, jo šo aktu rezultātā Latvijai nākas pakļauties Eiropas Savienības normām, kas nereti kavē noteiktu nozaru attīstību, kā arī rada problēmas Latvijas uzņēmējiem. Noteikti, ka visplašāk apspriestie jautājumi ir bijuši attiecībā uz cukura rūpniecības likvidāciju Latvijā, kā arī nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, salīdzinājumā ar vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru skaitā atrodas tās piecpadsmit valstis, kuras Eiropas Savienībā ietilpa līdz 2004. gadam.
Plašās diskusijas un kritika par Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem rodas arī informācijas trūkuma rezultātā, jo ļoti daudzi no Latvijas iedzīvotājiem nezin veidus kādos tiek pieņemti Eiropas Savienības normatīvie akti. Līdz ar to sabiedrībā plaši ir izplatīts viedoklis, ka šie normatīvie akti ir vērsti tikai uz veco Eiropas Savienības dalībvalstu interešu aizstāvību un ietekmes palielināšanu visā Eiropas teritorijā. Šis viedoklis daļēji ir patiess, jo šīm dalībvalstīm ir plašākās pārstāvības tiesības Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā - institūcijās, kuras ir tiesīgas pieņemt Eiropas Savienības normatīvos aktus. Tomēr arī visām pārējām dalībvalstīm ir savas pārstāvības tiesības visās no iepriekš minētājām Eiropas Savienības institūcijām. Tādā veidā ikkatrai no Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek nodrošinātas iespējas virzīt un lemt par noteiktu normatīvo aktu izstrādi un apstiprināšanu, ietekmējot kopējo Eiropas Savienības politiku un normatīvo aktu bāzi.
Šī patstāvīgā darba mērķis ir analizēt procedūras, kuras tiek izmantotas, lai pieņemtu noteiktus Eiropas Savienības normatīvos aktus, kā arī noteikt kopējās un atšķirīgās iezīmēs šajās procedūrās.
Lai sasniegtu patstāvīgā darba mērķi, tā ietvaros tika realizēti šādi darba uzdevumi:
1.Izstrādāti grafiski attēlojumi nozīmīgākajām no Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procedūrām.
2.Veikts salīdzinājums starp šīm procedūrām, identificējot vienojošās un atšķirīgas pazīmes.
3.Apkopoti secinājumi par Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procedūrām un kopējo kārtību. …

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −6,48 €