Ziemeļbriežu izplatība ziemeļu puslodē leduslaikmeta beigu posmā un holocēnā

Kopumā Latvijā atrasti seši ziemeļbriežu atlieku paraugi, pārsvarā kūdrā. Iespējams bija sastopamas dažādas pasugas. Viens tika iegūts no ezeriem, viens no upju terases, divi – atklātos zemienes laukos. Pārējiem diviem nav datēta iegūšanas vieta. Tika atrasts viens pilns skelets, galvaskausu fragmenti ar ragiem vai to daļām.
Lielākā daļa nāk no Zemgales dienvidu daļa. Nepilns galvaskauss ar lielu kreiso ragu tika atrasts Olainē. Tas atradās 3 metrus zem virsmas (Ukkonen u.c., 2006).
Absolūtā vecuma datējumi norāda, ka ziemeļbrieži Latvijā uzturējušies aptuveni divus tūkstošus gadu. Pierādīts, ka gar senās Lielupes un Daugavas krastiem gāja to migrācijas ceļi (Donald, Delpech, 2005).
Mūsdienās ziemeļbrieži turpina apdzīvot Eiropas, Sibīrijas un Kanādas ziemeļu agabalus, arī Grenlandi un kaimiņu salas (Donald, Delpech, 2005). Ziemeļbrieži vēl joprojām migrē, veicot vairāk kā 5000 km tālus ceļus starp ziemas un vasaras sezonām (Glutton-Brock, MacGregort, 1998).
Rezumējot ziemeļbrieži apdzīvoju plašākas teritorijas nekā mūsdienās, par ko liecina oglekļa datējumi. Ziemeļbriežiem vislabāk piemēroti bija tundras veģetācijas un subarktiskie apstākļi. Tādējādi par galvenajiem izzušanas iemesliem tiek uzskatītas klimata izmaiņas un tundras, meža tundras dabas zonu pārbīde ziemeļu virzienā (Donald, Delpech, 2005).…