Un kamīnā iedziedājās vējš

Ir vēls ziemas vakars. Laukā ir auksts un sniegpārslas krīt, rotaļājoties, viena gar otru. Tās ir tik vieglas, ka vējš tās šūpo no vienas puses uz otru, bet es nevaru aizmigt, un vēroju sniegpārslas aiz loga.
Šajā bezmiega naktī es nevārtos pa gultu kā parasti, bet es aizeju uz viesistabu. Viesistabā deg kamīns un tajā sprakšķ malkas pagales. Es uzvāru tēju, apsēžos dīvānā pretī kamīnam, ietinos segā un vēroju uguni. Istabā izplatās patīkama smarža no tējas. Šī uguns ir brīnumskaista. Tā maina krāsu no dzeltas uz oranžu, no oranžas un sarkanu, un atkal uz dzeltenu.…