Nokavējuma procentu un līgumsoda salīdzinājums

2013.gada martā Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina. Ar jauno grozījumu līgumsoda jēdziens paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.
Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Spēkā esošais regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs var pārsniegt 100 procentus no aizdevuma summas.
Praksē tiesas ir parādījušas negatīvu attieksmi pret šādu regulējumu, dažkārt samazinot piedzenamo līgumsodu un motivējot to ar kreditora ļaunprātīgu vilcināšanos pieteikt prasību. Taču arī šāda tiesu prakse neļauj izvairīties no gadījumiem, kad parādniekam jāmaksā nesamērīga summa, ko veido līgumsods, nokavējuma procenti un zaudējuma atlīdzība.

…