Pēdējā zvana scenārijs vidusskolai

Teicējs: Kad noslēpums mūs pārāk satrauc, mēs neuzdrošināmies nepaklausīt. To saprata arī mazais princis, kurš piedzīvoja atmiņas zudumu pēc neveiksmīga kritiena un atsišanās pret savas mīļās rozes stikla kupolu. Pēkšņi viņš vairs neko neatcerējās un viss likās pilnīgi jauns un neizzināts. Par laimi, 2009. gada 27.februārī žetonu vakara laikā, Talsu 2.vidusskolas 12.klašu audzēkņi un skolotājas palīdzēja mazajam princim atgūt sen pazaudētās atmiņas par visu, kas noticis viņa dzīvē. Tas mazajam princim nozīmēja ļoti daudz, jo nu viņa dzīve atkal varēja ritēt kā parasti, taču pēc kāda laika viņš saprata, ka tur ārā ir noslēpums, kas viņu sauc doties plašajā Visumā to atklāt.

Noslēpuma balss: Mazais princi...(sākumā mazais princis neievēro balsi) Mazais princi... MAZAIS PRINCI!!!
Mazais princis: Kas tur runā? Kas tu esi?
Noslēpuma balss: Es esmu noslēpums, kas tev jāatklāj.
Mazais princis: Kāds vēl noslēpums?
Noslēpuma balss: Noslēpums, kas tev pašam jāatrod!
Mazais princis: Man nav laika neko atklāt, man jārūpējas par savu rozi un planētu.
Noslēpuma balss: Bet tev tas jādara, tas ir svarīgi!
Mazais princis: Nekā nebija, es palikšu, kur esmu.
Noslēpuma balss: Paklau, princi-sīkaļa...
Mazais princis: Es esmu mazais princis!…