Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:140040
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ķīmiskās uzlabošanas metodes    4
1.1.  Cementācija    4
1.2.  Silikatizācija    6
1.3.  Elektroķīmiskā nostiprināšana    8
2.  Fizikālās uzlabošanas metodes    8
2.1.  Mālošana    8
2.2.  Bituminizācija    9
2.3.  Sveķošana ar sintētiskajiem sveķiem    10
2.4.  Termiskā nostiprināšana    10
2.5.  Elektroosmoze    12
  Secinājumi    14
  Literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Grunts nostiprināšana vienmēr ir bijusi aktuāla, jo ne vienmēr ir iespējams veikt apbūvi, karjeru, kā arī tuneļu, ceļu un šahtu ierīkošanu vēlamajā un brīvajā teritorijā, jo gruntīm piemīt virkne trūkumu, kas neļauj to darīt. Ar mākslīgajām grunts īpašību uzlabošanas metodēm var palielināt grunts izturību, nesošās spējas, piedot ūdensnecaurlaidību u.c.
Grunšu nostiprināšanai lieto daudz dažādus paņēmienus, referātā ir aplūkoti visplašāk pielietotie: cementācija, silikatizācija, bituminizācija, mākslīgā sasaldēšana u.c.. Visi šie paņēmieni aptver svarīgākās gruntis, sākot ar irdenām rupjgraudainām un beidzot ar vājām mālainām gruntīm. Tomēr katru metodi nevar izmantot jebkuram grunšu veidam, jo tās iespējamā pielietošana var nedot vēlamo efektu un var būt neizdevīga.
Grunts cementēšana ir metode, ar kuras palīdzību aizpilda plaisas un lielas poras grunšu masīvos, izveidojot cietu cementētu ķermeni. Grunšu cementēšanu var izmantot klinšainām, irdenām nesaistītām un mīkstajām saistītām gruntīm, lai uzlabotu to fiziomehāniskās īpašības.
Metode tiek veikta šādi: sākotnēji tiek ierīkots urbums, pēc tam ar augstspiediena palīdzību pa cauruli tiek iespiesta cementa java, caurule tiek pakāpeniski celta uz augšu (cementa padeve netiek apturēta-1.att.) līdz tiek sasniegts noteikts līmenis līdz zemes virspusei. Ja grunts ir sausa, tad labākai sasaistei starp grunts daļiņām un cementu grunti vispirms samitrina, ar injektoriem ievadot ūdeni. Tālāk tiek ierīkota virkne ar urbumiem, kur viens no otra urbumi atrodas 1,5- 3m attālumā (3.att., redzams, kā izskatās sacementētā grunts, kad tiek atrakta vaļā). Urbumus novietot var ne tikai 1, bet arī 2 un pat 3 rindās, kur rindas arī atrodas 1,5- 3m attālumā viena no otras.
Kā cementējošos materiālus izmanto- cementu, cementa un smilts sajaukumu vai arī cementa un māla sajaukumu. Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešams izvēlēties ne tikai cementējošā materiāla sastāva attiecības, bet arī ūdens attiecību maisījumam. Agresīvu gruntsūdeņu gadījumos lieto speciālus cementu, kas ir noturīgi pret agresīvo vidi.
Parasti cementējošā materiāla blīvums ir 1,6-1,85 g/cm3. Cementējošajam materiālam arī ir jāatbilst vairākām prasībām, piem., no sastāvā esošā ūdens tam ir jāatbrīvojas no 0-2% 2h, kā arī pēc sacietēšanas tam ir jābūt pietiekoši izturīgam, lai izturētu 28 diennaktis 20-35 kg/cm2 spiedienu. Cementējošo materiālu izmanto atkarībā no grunts tipa un hidrodinamiskā līmeņa. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties