Masu cilvēki ir tie cilvēki, kas viegli atbrīvojas no atbildības sajūtas. Domāju, ka daudzi piekritīs, ka grūti iedomāties, ka par pūli varētu pārvērst, piemēram, sapulcējušos zemniekus, bet tipisku pūli Latvijā veido hokeja fani, kas, karogus vicinādami, kliedz un trako Rīgas un citu pilsētu ielās. Ja šādam hokeja fanu pūlim uzrastos talantīgs pavēlnieks, viņš šos barus varētu izmantot pilsētas demolēšanai vai vienalga kam.
Cilvēks – produkts. Tā, manuprāt, var apzīmēt mūsdienu sabiedrības cilvēkus. Mēs pamazām zaudējam savu individuālismu, neatkārtojamo un vienreizējo īpatnību, to, kas mūs padara par dažādiem un interesantiem priekš sevis un apkārtējiem. Tagad ir noteiktas normas, kurām it kā ir jāpakļaujas. Tas ir savādi – redzēt to, kā bieži vien cilvēks kaut ko nedara sabiedrībā pieņemto principu vadīts, lai gan jūtas bezgala nelaimīgs. Tai pašā laikā šis pats cilvēks dara lērumu muļķīgu izdarību, kas ir pat nesaprotamas. Un tomēr: viņš seko baram, viņš seko sabiedrības izvirzītajiem, nereti neizprotamajiem noteikumiem, tādējādi neesot nostumts no pārējiem, jūtoties kā „viens no”.
Masa – tas ir vidusmēra cilvēks. Viņam nav īsti skaidrs, ko un kāpēc dara, viņš vienkārši dara. Kā piemēru vēlos minēt cilvēkus, kas ir vairāku partiju sarakstos. Cilvēks, kas ir sabiedrībā plaši atpazīstams, kas atzinību ir guvis nebūt ne politiskā ceļā, bet, piemēram, mākslā, kultūrā, mūzikā vai sportā. Lielākā daļa sabiedrības jeb šie vidusmēra cilvēki vēlēšanās atzīmēs viņu kā vienu no tiem, kurus vēlas redzēt ievēlēto vidū. Viņi nebalso par to, ko šis cilvēks ieguldīs un dos sabiedrībai. Nebūt ne! …
