Tīšā uzmanība. Šīs uzmanības gadījumā tiek aktīvi virzīta cilvēka apziņa uz vajadzīgo- mācībām, darbu. Tīšās uzmanības iezīmes jau sastopamas bērnu rotaļās. Skolas gados šis uzmanības veids kļūst par vadošo. To galvenokārt izsauc personības psihiskais stāvoklis, interese un nepieciešamība doto priekšmetu izzināt. Mācot bērnus vērst savu uzmanību uz nozīmīgāko, pakļaut tuvākās intereses tālākajām, neļaut acumirkļa iespaidiem valdīt pār apziņu, bērnos tiek veidoti uzmanības paradumi. Ne velti uzmanības izkopšanu uzskata par vienu no galvenajiem vecāku uzdevumiem bērnu sagatavošanā skolai. Uz pareizi izveidota uzmanības paraduma pamata tālāk veidojas uzmanība jau kā personības īpašība, ks pauž cilvēka attieksmi pret apkārtējo pasauli, sabiedrību, darbu un sevi pašu.
Pēctīšajai uzmanībai ar tīšo uzmanību kopējs ir tas, ka apziņa vērsta uz noteiktu, vajadzīgu mērķi, savukārt ar netīšo uzmanību kopējs – cilvēks nejūt piepūli, nesasprindzina gribu. Izkopta spēja izraisīt pēctīšo uzmanību, arī grūtu darbu strādāt aizrautīgi – tā ir droša sekmju un panākumu ķīla. Nepietiekama gribētās uzmanības un atmiņas izkopšana pirmsskolas vecumā var būt viens no skolēna izklaidības iemesliem. Svarīgu vietu bērna uzmanības izkopšanā ieņem viņa zinātkāres, izziņas interešu veidošana. Mācot bērnu novērot, saskatīt lietās un parādībās arvien ko jaunu, lasot viņam priekšā grāmatas, atbildot uz mazā jautājumiem, pieaugušie palīdz viņam izveidot sekmīgam mācību darbam nepieciešamos pamatus.
Tēlaini uzmanības darbība līdzinās laternas staram tumsā: to var novirzīt uz dažādiem priekšmetiem, tā izgaismojot un padarot tos redzamus. Nodzēšam gaismu un mēs nekā neredzam.
…
