Vācu ienestā kultūra Latvijā 18.gadsimtā

Ērģeļu būve un baznīcas mūzika:
Ap 18. gs. vidu ērģeļu būvētājs Heinrihs Andreass Konciuss papildinājis Doma baznīcas ērģeles, kā arī uzbūvējis Sv. Jēkaba baznīcas ērģeles ar diviem manuāļiem, pedāli un 35 reģistriem.
Sv. Pētera baznīcā ērģeles nopostīja 1721. gada ugunsgrēks, tur jaunas ērģeles ar 43 reģistriem uzbūvēja Gotfrīds Kloss 1734. gadā.
18. gs. Rīgā atbalsojās vācu ērģeļu mūzikas augstie sasniegumi. No Rīgas ērģeļniekiem atzīmējami Gotfrīds Mītels un Georgs Mihaels Tālemanis.

Teātra aizsākumi:
1782. gadā par O. H. fon Fītinghofa līdzekļiem Kristofs Hāberlands (1750-1803) uzcēla Rīgā pirmo teātra vajadzībām paredzēto ēku ar 500 skatītāju vietām Lielajā Ķēniņu (tag. R. Vāgnera) ielā 4. Šis gads tiek uzskatīts par patstāvīgā teātra aizsākuma gadu Rīgā.
Teātra darbība tika atklāta ar svinīgu prologu, baletu un traģēdiju “Emīlija Galoti”.

Prese:
18. gadsimtā turpinājās izdevniecību darbība, laikrakstu un grāmatu iespiešana. Kopš 1761. gada iznāca “Rigische Anzeigen” (‘’Rīgas Ziņas”), kur galvenokārt tika publicēti sludinājumi, bet avīzes pielikumā parādījās J. G. Herdera agrīnie apcerējumi, dzejnieka J. M. Lenca dzejolis; tur tika publicētas arī vairākas apceres, kas bija veltītas latviešu problēmām.
Kopš 1778. gada iznāca avīze ‘’Rīgas Politiskā Avīze”.

…