SECINĀJUMI
Kopumā 400 gadu laikā vācu iekarotāji Latvijas teritorijā uzbūvēja ap 120 pilis. Tomēr šis skaitlis ir diskutabls, ja ņem vērā, ka patieso piļu daudzumu ir sarežģīti noteikt. Daļa no bīskapu, ordeņu un vasaļu pilīm līdz mūsdienām ir saglabājušās vismaz drupu veidā, tādējādi ir iespējama to uzskaite un lokalizācija, tikmēr par citu piļu atrašanās vietu dabā nav saglabājušās redzamas liecības. Tādēļ šo piļu atrašanās vietu nav iespējams noteikt pat aptuveni. Precīzu piļu dislokāciju un izpēti apgrūtina fakts, ka arī pieejamie tā laika rakstītie avoti bieži vien neskaidri norāda konkrētas atrašanās vietas. Tāpēc tiek pieņemts, ka referātā apskatāmajā laika posmā Latvijas teritorijā tika uzceltas ap 100 mūra pilis.
Viduslaiku piļu izvietojums Livonijā nebija nejaušs. Pils bija nozīmīga kā dzīvesvieta, militārs aizsardzības punkts kā arī konkrētas teritorijas saimnieciskais un administratīvais pārvaldes centrs. Noteicoša ir arī pils loma pilsētu veidošanās procesā Livonijā. Ņemot vērā piļu atšķirīgo izmantošanas specifiku ir tikai likumsakarīgi, ka ap visām pilīm pilsētas neizveidojās. Izņēmums ir Rīga, kuras gadījumā vispirms tika dibināta pilsēta, un tikai tad tā izauga par nozīmīgu saimniecisku un tirdzniecisku centru. Varētu teikt, ka pils Livonijā simbolizēja kunga varu pār pilsētu, jo parasti tajā mitinājās vai tā piederēja pilsētas patronam pat, ja viņš tur uzturējās tikai reti un īslaicīgi. Arī liela daļa pilsētas ienākumu nonāca viņa rokās kā tas bija, piemēram, Limbažu un Straupes gadījumā. Vienīgi Rīga bija sevi pieteikusi kā patstāvīgu politisku spēku.
Livonijā pilsētas attīstību noteica tās dalība un nozīme tirdznieciskajās aktivitātēs. Pilsētas uzplaukumu veicinošs faktors bija arī atrašanās svarīgu tirdzniecības ceļu tuvumā. Rīga tika dibināta blakus Daugavai, kas kā nozīmīgākais ūdens ceļš Livonijā savienoja pārējo Eiropu un krievu zemes, tādēļ tās atrašanās vieta kļuva par būtisku apstākli pilsētas izaugsmei. Arī Valmiera atradās Gaujas upes krastā, kas bija svarīgs ceļa posms no Rietumeiropas zemēm uz Pleskavu un Novgorodu. Savukārt, Limbažu pilsētas nozīme mazinājās 16.gadsimtā, kad pa netālu esošo Svētupi un Dūņezeru vairs nebija iespējams kuģot. Mazākās pilsētas un miesti bija svarīgi lauksaimniecības punkti un lielāko pilsētu apgādnieki. Piemēram, Rīga Hanzas savienības lietās pārstāvēja arī Valmieras un Cēsu intereses. Tāpat Livonijas pilsētās attīstījās tā laika pilsoņu kopiena ar viduslaikiem raksturīgām tiesību normām un sabiedrisko domu. Tomēr svarīgi atcerēties, ka ietekmīgāko personu loku Rīgā un citās Livonijas pilsētās veidoja vācu izcelsmes iedzīvotāji.
…
