Vai kultūras attīstība nodrošina laimi?

Kas ir kultūra? Un kas ir laime? Kaut arī šie jēdzieni ir definēti gudrās grāmatās, es to skaidrojumiem pilnībā piekrist nevaru. Katrs cilvēks saprot ar šiem vārdiem ko citu, tāpēc būs grūti runāt par kaut ko konkrētu un viennozīmīgu. Paši jēdzieni “kultūra” un “laime” ir nepastāvīgi. To nozīme un skaidrojums nepārtraukti mainās. Mēs šos jēdzienus varam vienīgi kaut kā konkretizēt, un mēģināt izprast.

Kultūra.

Divi dažādi skaidrojumi:
“Kultūra – materiālo un garīgo vērtību kopums, kuras cilvēce radījusi un rada sabiedriski vēsturiskās prakses procesā un kuras raksturo vēsturiski sasniegto sabiedrības attīstības pakāpi; universāls veselums, jēgas vienība, kas katram reģionam, vēsturiskajam laikmetam, etnosam piešķir savu neatkārtojamību; cilvēcības forma, eksistences veids un tehnoloģija, kas realizējas noteiktās mentalitātes formās un eksistenciālajos arhetipos.”
“Kultūra ir nevis cilvēka pastāvēšanai ārēju priekšmetu vai produktu kopums, bet gan “iekšēja forma”, kas pieļauj un nodrošina cilvēka dzīvi. Tā šķiet izzināta (vai izzināma) un pati par sevi saprotama, tomēr joprojām saglabā savu noslēpumaino sākotni, jo cilvēks ir tajā iedzimis, ieaudzis un saaudzis ar to. Kultūru var salīdzināt ar cilvēka dzimšanu. Cilvēks nāk pasaulē kopā ar dzimšanas noslēpumu, ko tiecas atminēt un izprast.”…