SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Naudas būtību nevar viennozīmīgi definēt divos vārdos, tāpēc neeksistē viena, visur atzītā definējuma
2. Var izdalīt trīs pieejas naudas būtības noteikšanai:
- Naudas būtības definēšana, pamatojoties uz to izcelsmi
- Naudas būtības noteikšana caur funkcijām, kuras tā pilda
- Naudas būtības noteikšana ar kopējo īpatnību palīdzību, kuras raksturo to iekšējo saturu neatkarīgi no naudas formas un veidu daudzveidības
3. Jaunu naudas formu un veidu rašanās secina par to, ka nauda ar laiku attālinās no sava preču rakstura. Funkcionālai pieejai pie naudas būtības noteikšanas arī ir savs nozīmīgs trūkums - ja naudas iekšējais saturs tiks definēts un apskatīts tikai no naudas funkciju viedokļa, tad netiks pievērsta būtiska uzmanība naudas īpašībām. Tāpēc, vispievilcīgākā pieeja naudas būtības noteikšanai, pēc autora domām, ir trešā, jo tur naudas būtība tiek apskatīta plašāk un dziļāk.
4. Pēc trešās pieejas viedokļa naudu var apzīmēt kā atražošanas kategoriju, kura raksturo ekonomisko attiecību kopumu.
5. Naudas būtību var apskatīt arī caur naudas teorijām, kuras savukārt parāda kā un kādā mērā nauda un naudas sistēma ietekmē ekonomiku un tās attīstību.
6. Parasti izdala sekojošās naudas teorijas:
- Metalistiskā naudas teorija
- Nominalistiskā naudas teorija
- Kvantitatīvā naudas teorija
- Mūsdienu monetārisms
7. Sociāli ekonomisko naudas saturu var parādīt caur tās funkcijām
8. Ir divas pieejas, ar kuru palīdzību var izskatīt naudas funkcijas – klasiskā un mūsdienīga.
9. Klasisko pieeju naudas funkciju aprakstei izstrādāja Karls Marks 19 gs., tā sastāv no 5 naudas funkcijām, un galvenokārt balstās uz preču-naudas attiecībām. Pēc klasiskās pieejas nauda pilda šādas funkcijas: vērtības mērs, apgrozījuma līdzeklis, maksāšanas līdzeklis, uzkrāšanas līdzeklis un pasaules nauda.
10. Otro pieeju izdomāja V. Jurovickis, kurš aprakstīja funkcijas, kuras pilda nauda no mūsdienīga cilvēka viedokļa, kurš dzīvo globalizācijas laikmetā. Tāpēc šī pieeja nozīmīgi atšķiras no klasiskās, un izskata tādas naudas funkcijas: ražošanas regulators, patēriņu regulators, cilvēka sabiedriskā lietderīguma mērs, zinātniski-pētnieciskā progresa virzītājs, kā arī naudas militāro, valsts, kriminālo, starptautisko bagātību pārdalīšanas, ekoloģisko un miera rādīšanas funkciju.
…
