Saskarsmes procesā cilvēks piedalās ar visu, kas viņam ir: ar savu personību (domām, vēlmēm, jūtām) un ar savu ķermeni, balss aparātu. Cilvēks kontaktējas ar partneri ne tikai verbāli, bet arī neverbāli, tātad komunikācijas procesā var izdalīt divas komunikācijas sistēmas – verbālo un neverbālo. Ir pierādīts, ka verbāli partnerim tiek nodota mazākā informācijas daļa, daudz lielāka informācijas daļa (60-80%) tiek noraidīta ar visdažādāko neverbālās komunikācijas zīmju palīdzību. Verbālo komunikāciju gandrīz pilnībā kontrolē cilvēka apziņa, kas ir cilvēka psihes mazākā daļa. Neverbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim, un tāpēc tā ir patiesāka, atklātāka. Daudz vieglāk ir samelot ar vārdiem nekā ar acu skatienu vai pozu. [1., 55.]
Neverbālā komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras never tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestācijas. [1;3]
Neverbālo izteiksmes līdzekļu salīdzināšanas un attiecīgo zīmju kodu sakritības dēļ, var precīzi noteikt saziņas partnera pašsajūtu, emocionālo stāvokli (garastāvokli, attieksmi), kā arī pārbaudīt pārraidītās informācijas ticamības pakāpi. Tātad, ja mēs vēlamies pilnībā saprast partneri, viņa patiesos nolūkus un emocijas – ja paši vēlamies būt pareizi saprasti, mums jāseko neverbālās komunikācijas izpausmēm un tās saistībai ar vārdiski pateikto. Ķermeņa valoda, kā jebkura valoda, sastāv no zīmēm (signāliem, simboliem), kur katrs atsevišķs signāls ir kā atsevišķs vārds, kam var būt vairākas atšķirīgas nozīmes. Tikai kontekstā – savienojot tos teikumā – var pilnībā izprast signālu un vārdu nozīmi. …
