Secinājumi
Izpētot procesa virzītāju lomu kriminālprocesā, autore ir sasniegusi savu mērķi un savus uzdevumus.
Procesa virzītāji ir kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir dotas tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību.
Procesa virzītāji ir tie subjekti, kuri realizē kriminālprocesuālo darbību precīzi – likumā paredzētajā kārtībā un termiņos.
Procesa virzītāju darbība ir vērsta uz to, lai tiktu sasniegts tā mērķis, proti, noziedzīgā nodarījuma un personu, kuras vainīgas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, noskaidrošana jautājuma par tiesājamo personu vainu izšķiršana un soda piemērošana vainīgajiem, un citi.
Lietojot sev piešķirto varu procesa virzītāji cenšas pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk novest lietu pie iznākuma, taču viņi tajā nav un nedrīkst būt personiski ieinteresēti.
Realizējot savu darbību, procesa virzītāji veido noteiktas tiesiskas attiecības gan savā starpā, gan ar citiem procesa dalībniekiem. Šīs attiecības procesa gaitā ir mainīgas un to var novērot atsevišķās stadijās.
Kriminālprocesa likumā 3. nodaļā ietvertajā procesa virzītāju tiesiskā statusa reglamentācijā trūkst vienotas pieejas- piemēram, vieniem procesa virzītājiem tiesības un pienākumi ir norādīti, citiem nav, lai gan faktiski tādas bauda visi procesa virzītāji, citi statusi reglamentēti vispārīgāk, citi- sīkāk.
Piemērām, Kriminālprocesa likumā 3. nodaļā nav aprakstītas tiesas un tiesneša tiesības un pienākumi. Tādējādi secināms, ka šajā nodaļā ietvertie panti nedod pilnīgu un izsmeļošu priekšstatu par visām attiecīgā procesa virzītāja tiesībām un pienākumiem, kas pilnībā atklājas tikai visu Kriminālprocesa likuma normu kopumā.
Kriminālprocesa likums paredz prokuroram izņēmuma tiesības pārņemt pašam izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā vēl nav uzsākta kriminālvajāšana. Prokuratūrā ir viena struktūrvienība, kura šīs izņēmuma tiesības izmanto biežāk, nekā citas. Bet kādi izņēmuma gadījumi ir, nav tieši norādīts Kriminālprocesa likumā un nav saprotāmi.
Pēc autores domām, kā vienu no izņēmuma gadījumiem var minēt, krimināllietu pret tiesnesi, jo pret tiesnesi krimināllietu var uzsākt tikai ģenerālprokurors, bet nekādā gadījumā ne izmeklētājs.
Piemēram, pašlaik no Drošības policijas ir pārņemta krimināllieta, kurā tiek izmeklēta informācijas noplūde no KNAB. Tāpat tika izmeklēta bijušās Saeimas deputātes un Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces lieta.
…
