Empīrisms (sengrieķu valodā - empeiria) ir filozofiska nostādne, ka visām zināšanām ir jābalstās uz pieredzi.
Jēdziena rašanās
Runājot par empīrisma rašanos, vajadzētu pieminēt grieķu filozofu Epikrītu, kurš radīja sistēmu, ko sauca par Epikrītismu. Epikrīts savas zinātnes teorijas balstīja uz saprāta nojēgumu, apgalvojot, ka maņa ir pastāvīgs un nemainīgs pamatojuma pierādījums. Pats termins “empīrisms” ir cēlies no grieķu vārda empeiria (tulk. - pieredze). “Empīrisms” ir radies arī no vārda empiric, kas nozīmē ārstu, kurš savā darbībā paļaujas un praktisko pieredzi.
Empīrisma mērķi
savākt un sadalīt kategorijās objektīvus faktus vai datus par pasauli
veidot hipotēzes un tās izskaidrot
cik vien tas iespējams izslēgt no šī procesa jebkuru cilvēka faktora ietekmi
izdomāt eksperimentālas metodes, lai pārbaudītu un pierādītu (vai apgāztu) šo datu un hipotēžu patiesumu.
Homērs
Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Vārds
Leģenda, ka Homērs bijis akls, radusies jau senajā Gieķijā, un iemesls tam ir vārda nozīme. Ja vārdu Homērs apskata pēc tā izcelsmes (etimoloģijas): ὁ μὴ ὁρών (izrunā: "ho-mē-horōn"), tad tiešais tulkojums ir: "tas-ne-redzīgais". Cita nozīme būtu "ķīlnieks". Pēc citiem avotiem dzejnieka vārds bijis Melesigenes, ar pievārdu Homērs.…
