Vairumam pārnadžu izcelšanās un radiācijas centri atrodas Āzijā. Tagad tie sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu..Pārnadžiem ir liela ekonomiska nozīme, jo no tiem iegūst gaļu, piena produktus, ādas un dažādas rūpniecības izejvielas. Pie pārnadžiem pieder vairums mājdzīvnieku.
Pārnadžu kārtā (Artiodactyla) ietilpst alnis, ziemeļbriedis, dažādu sugu kazas, aitas, cūkas, nīlzirgi un citi gan lieli, gan vidēji lieli dzīvnieki ar garām kājām. To kājām ir četri vai divi pirksti, kas vairākumam sugu klāti ar makstnagiem. Pēdu stāvoklis vertikāls.
Pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) pieder paliela auguma zālēdāji, ar salīdzinoši vienkāršu gremošanas sistēmu. Tiem vislabāk attīstījies trešais pirksts, pārējie pirksti ir vairāk vai mazāk reducējušies. Šajā kārtā ir tikai 3 dzimtu pārstāvji - tapīri, degunradži un zirgi, jeb kopskaitā 16 sugas.
Tie sadalās divās apakškārtās: hippomorpha un ceratomorpha. Pie hippomorpha apakškārtas mūsdienās pieder tikai viena dzimta - zirgu dzimta, kurai ir raksturīgas garas kājas, spēja ātri skriet un pēda sastāv tikai no viena pirksta. Tie ir zirgi, zebras, ēzeļi, kulāni un kiangi. Ceratomorpha apakškārtas dzīvnieku pēdām ir vairāki funkcionējoši pirksti; paši dzīvnieki ir smagnēji, kustās lēnāk kā hippomorpha apakškārtas dzīvnieki. Šai apakškārtai mūsdienās ir divas dzimtas - tapīru dzimta un degunradžu dzimta.
Tapīru dzimtas dzīvnieki, piemēram, Indijas tapīrs, dzīvo purvainās vietās un ūdeņu piekrastēs. Labi peld un pat nirst, ēd augus.…
